Iepazīsim ģēnijus!

 

30.01.2013.

Mēs atveram jaunu lappusi!

        Mēs esam sākuši piepildīt savu ieceri - dziļāk iepazīt un izvērtēt pasaules populāru cilvēku dzīves, lai izprastu viņu raksturus un noteiktu viņu sociotipus. Sociotipa noteikšana atklās, kādas pārvērtības katrs sociotips ir ienesis pasaules civilizācijas veidošanā. Tāpat kļūs skaidrs, kuras kvadras devušas kardinālus pagriezienus cilvēces vēsturē - jaunu zinātņu, jaunu atklājumu jomā.

 

 

       Mēs esam saskārušies ar to, ka bieži socionikas speciālisti (arī zinātnieki) nepareizi izvērtējuši cilvēka piederību noteiktam sociotipam. Esam uzsākuši veikt personu biogrāfiskās analīzes. Lielākoties biogrāfiskie apraksti satur patiesas ziņas par cilvēka personību, kas ļauj spriest par nozīmīgākajām rakstura iezīmēm, savietojot tās psihes modelī. Kad sociotips noteikts pareizi un visas personības nianses atšķetinātas, tad lapu pēc lapas tiek gūta pārliecība, ka sociotips noteikts pareizi.

 

       Tā mēs iegūsim patiesas ziņas par vēsturisku procesu virzību, aizsākumiem zinātnē, tehnikā, kultūrā, literatūrā un mākslā u.tt. Šajos rakstos mēs ne tik daudz pievērsīsimies ceļam, kādā veidā ģēniji nokļuva līdz ģeniāliem atklājumiem, bet aprakstīsim, kādi sociotipi veica šos ģeniālos sasniegumus. Tas lai ceļ pašapziņu un kā iedvesmas avots un piemērs kalpo pārējiem šī sociotipa pārstāvjiem mūsdienās.

 

       Marija Sklodovska - Kirī teikusi: Mūsu sabiedrība, kurā valda tieksme pēc greznības, bagātības, nesaprot zinātnes vērtību. Tā nesaprot, ka zinātne ir tas dārgākais morālais ieguvums. Tā neapzinās, ka zinātne ir pamats jebkuram progresam, kas atvieglo cilvēka dzīvi un mazina ciešanas. Ne sabiedriskās iestādes, ne privāto personu cēlsirdība  mūsdienās nesniedz zinātnei un zinātniekiem to morālo un materiālo atbalstu, kāds nepieciešams viņu darbam.

 

       Skumjš secinājums! Turklāt šie vārdi tika teikti pirms vairāk nekā simts gadiem (Marija dzīvoja no 1867. g. līdz 1934. g.). Ja atskatāmies vēsturē, jebkurā laikā zinātnieki ir cietuši trūkumu, ciešanas, pazemojumus, neatzīšanu viņu dzīves laikā, reti kad atrodot dzirdīgas ausis. Iet gadi, un pēkņi kāds cits gudrais iesaucas - bet tas taču jau sen tika izskanējos no X zinātnieka mutes!

     

      Ja cilvēce apzinātos, cik daudz sāpju un vilšanos atkristu, tiklīdz socionika ienāktu kultūrā un eksistētu kā mācību priekšmets, kuru jaunietis apgūst līdz, ar vidusskolas beigšanu. Cilvēce spētu sakārtot ģimeniskās, sabiedriskās un arī valstu struktūru attiecības. Ikviens apzinātos, ko viņš spēj, un kas viņa spēkos nav paveicams. Uzzinātu, kāpēc strīdas, mīl un šķiras ļaudis. Uzzinātu, kā strādāt, lai par padarīto darbu pašam būtu gandarījums un citiem prieks to novērtēt. Tad arī mēs nelauzītu prātus, kādam sociotipam jābūt iestādes vai valsts priekšgalā, lai ļaudis izjustu vadīšanas efektivitāti un spētu pieminēt viņu ar labu vārdu.

       Veicot pamatīgu zinātnieku biogrāfisko analīzi, esam atspēkojuši trīs personību neatbilstību iepriekš noteiktam sociotipiem - Donkihotam un Robespjēram. Izrādās, ka slavenus atklājumus ne katrreiz veic intuitīvi loģiskie tipi.

Biogrāfisko atstāstu un socionisko analīzi veic:

 

Saturs:

1 Alberts Einšteins
2 Alfrēds Nobels
3 Pjērs un Marija Kirī