Ar socioniku uz skolu!

There are no translations available.

 

      "Māmiņ! Kad es iešu uz skolu? Vai tas būs drīz?" - vaicā piecgadīga meitenīte. Viņai skola liekās kā gaiša, pasakās un filmās redzēta un izsapņota pils, kurā viņa noteikti ieraudzīs kaut ko ļoti, ļoti interesantu.

      "Pacieties, meitiņ! Vēl tikai divi gadiņi!”

      Tobrīd viņai vēl nav sapratnes, ko nozīmē divi gadi, tāpēc viņa pārjautā – "Bet cik drīz tas būs?"

      Ko pieaudzis cilvēks atceras no bērnības, no skolas gadiem? Cik spilgtas ir atmiņas par pirmo skolas dienu? Varbūt ir pēdējais skolas gads, un, līdzīgi kā  atstātās pēdas pavasarīgajā saulē, tā arī izkūst atmiņas par skolas gaitām?

      Vai skolas laikā jaunietim saglabājās sapnis par "zinību pili"? Vai to neviens nesagrauj?

      Dažiem pirmie skolas gadi palikuši daudz spilgtākā atmiņā kā pēdējie. Citiem tas ir otrādi. Taču viens nudien ir skaidrs – vidusskolu beidzis jaunietis, kaut arī guvis krietnu zināšanu kaudzi, reizēm līdzinās vieglprātīgam bērnam.

      Periods no septiņpadsmit līdz deviņpadsmit gadiem ir katra jaunieša sevis meklēšanas laiks, ko socionikā dēvē par intuitīvo jeb konceptuālās domāšanas periodu.  Tas saistās ar dzīves vērtību salīdzināšanu un izvērtēšanu, centieniem domāt un rīkoties patstāvīgi, radoši, individuāli, atmetot standartus, bieži atrauti no realitātes. Tas ir pats sarežģītākais personības attīstības periods.

      "Bija normāls piecpadsmitgadnieks un nu kļuva nesaprotams vējagrābslis septiņpadsmitgadnieks! Kas ir noticis ar manu bērnu?"

      Šajā periodā jaunietī pēkšņi pazūd nopietnība un sākas haoss uzvedībā, nenopietna mācību apgūšana, vieglprātīga uztvere par visu apkārt notiekošo. Tas ir laiks, kad katram jaunietim dabīgi jāatdalās no radītāju ģimenes, taču veidot savējo viņš nav vēl nobriedis. Tas ir laiks, kad katrs jaunietis sev vaicā:

  • "Kas es esmu?"
  • "Par ko es vēlos kļūt? Par ko es varētu kļūt?"
  • "Kāds ceļš man ejams, lai es būtu veiksmīgs, vienreizīgs?"
  • "Kāds draugs man būtu vissaderīgākais, ar kuru nebūtu jāšķiras?"

 

      Parasti jaunietis savā maksimālismā domā, ka viņš būs laimīgs. Un tā tam vajadzētu būt!

      Mēs varam padarīt šo periodu jaunietim vieglāku, vienreizīgāku, saprotamāku, mēs varam palīdzēt viņam rast atbildes uz daudziem jautājumiem.  Jo ir radīta sistēma, kas palīdz ikvienam izprast sevi, pašam apgūstot zinātni – socioniku, kura ļauj izprast personības būtību.

      Vārdu socionika ir dzirdējuši cilvēki dažādās Latvijas malās. Vispatīkamākais ir tas, ka par to ir ieinteresējusies latviešu inteliģence – skolotāji, kas ir pirmie padomdevēji jaunietim uzreiz pēc vecākiem. Viņi ir tie, kas palīdz jaunietim izprast sevi, risināt ikdienas problēmas, un virzīt viņu turpmākajā dzīvē.

      Zināšanu ieguve, uz ko tiek koncentrēta pusaudža uzmanība, ir nepieciešama savas personības veidošanai. Jaunietis tiecas "sagrābt" visu, neprotot atsijāt nevajadzīgo, taču, ņemot talkā socioniku, arī skolotājs spēs katru jaunieti virzīt pareizās sliedēs.

      Rīgā 2011.gadā esam snieguši prezentācijas lekcijas vismaz 12 vidusskolās.

      Šobrīd 12.klašu jaunieši ierodas pie mums, lai noklausītos socionikas ievadlekcijas semināru, kura noslēgumā katrs var uzzināt savu socionisko un psihosofisko tipu, kā arī saņemt ieteikumu paketi, kuru profesiju savā dzīvē izvēlēties.

Mobilais telefons - 29138333