Attiecības un stress

There are no translations available.

 

Cilvēks piedzimst ar atšķirīgām un tikai savam tipam raksturīgām īpašībām. Taču ikviena cilvēka raksturu spēj ietekmēt dažādi ārēji faktori. Pirmām kārtām tie ir vecāki jeb ļaudis, kuri jauno cilvēku audzina no dzimšanas. Arī saskarsme bērnudārzā, skolā. Par to, kas iespaido cilvēka rakstura mainīgā daļu, atbildīga ir visa sabiedrība.

Kas sabojā cilvēka raksturu?

Ja socionikas speciālistam, nosakot personības tipu, rodas aizdomas par rakstura neatbilstību, viņš uzdod dažādus, reizēm ļoti privātus jautājumus.

Visbiežāk ģimenē piedzimst atšķirīgi no vecāku sociotipiem bērni. Ja vecākiem piedzimis konflikta, revīzijas, jeb citu diskomfortablu attiecību bērns, dzīves gaitā vecāki cenšas izveidot no viņa normālu cilvēku, izejot no sajūtām, ko rada savs tips. Tāds bērns tiek drīzāk dresēts, turēts armijas disciplīnā, no viņa pieprasa kategorisku bezierunu pakļaušanos. Šādās situācijās, vecākiem pat neapzinoties, tiek sasniegts pilnīgi pretējs efekts.

Bieži novērots, ka savai atvasei dzīvi sarežģī tie vecāki, kuriem piedzimst duālais (saderīgs) bērns. Pārāk mīlēdami, vecāki cenšas pasargāt bērnu no jebkādām grūtībām. Pieaugot tāds bērns viens nav spējīgs dzīvot...

Lūk, piemērs! Māris (Robespjērs) auga pārtikušā ģimenē, tēvs bija zinātnieks, māte (Igo) – provinces pilsētā ieņēma labi atmaksātu amatu. Dēlam netrūka nekā, viss tika ielikts rokās. Pat kafija krūzītē atdzesēta. Kaprīzes sākās, kad dēlam vajadzēja studēt: vienā augstskolā pavadījis gadu, nākošajā gadu, no trešās dzeršanas dēļ tika atskaitīts. Kārotās un viegli iegūtās lietas tikpat viegli tika nozaudētas dažādās izpriecās, pamestas, nesaudzētas. Taču vecāki steigšus sarūpēja citas.

Trīsdesmit gadīgam dēlam nebija ne darba, ne izglītības, ne arī vēlēšanās un vajadzības to iegūt. Tika izlemts, ka dēls par mātes līdzekļiem vadīs remontdarbus viņu vasarnīcā. Taču dēls nolēma sagādāt sev vieglus ienākumus un vasarnīcu pārdeva. Naudu mātei neatdeva. Kad līdzekļi beidzās, māte paņēma dēlu savā aprūpē. Tēvs jau bija miris. Dēlam bija tikai 35 gadi, kad mūžībā aizgāja arī māte, viņa vienīgā apgādniece, iznēsādama sirdī sāpi par neizdevušos dēla dzīvi. Arī vedeklu un mazbērnus māte nesagaidīja. Māris turpināja sevi slīcināt alkoholā, pat uzplēsa mājā grīdas, domādams, ka, varbūt māte tur kādu naudaszīmi būs sadomājusi paslēp. Nepilnu gadu pēc mātes nāves privātmāju par niecīgu summu Māris pārdeva. Bija vajadzīga nauda dzeršanai. Māris dzīvoja uz ielas. Pēc pusgada viņu atrada ieputinātu sniegā bez dzīvības pazīmēm.

Tātad ir gadījumi (un ne mazums), kad duālajās un aktivācijas attiecībās bērns tiek turēts kā inkubatorā un viņš neiemācās patstāvīgi dzīvot. Šobrīd šī tendence ir vēl spilgtāk izteikta.

Lielu ietekmi uz cilvēka raksturu atstāj laulības dzīve. Ja jaunībā dzīve saistīta ar nesaderīgu partneri un ar to mokoši nodzīvoti vairāki gadi (visbiežāk cilvēki šo attiecību saglabāšanu par katru cenu skaidro tā: jāgaida, kamēr bērni pieaug), socioniskais tips tiek ļoti sabojāts. Laulātie nepārtraukti dzīvo stresa stāvoklī. Un arī bērni.

Ja cilvēks nokļūst nelabvēlīgā vidē, piemēram, uz apsūdzēto sola, tad, iznākot no cietuma pēc vairākiem nebrīvē pavadītiem gadiem, tipam piemītošās iezīmes var būt spēcīgi pārmainījušās. Protams, pamatiezīmes paliek, tikai šādos gadījumos pastāvīgās psiholoģiskās spriedzes dēļ negatīvās īpašības var būt ļoti iesēdušās psihē.

Kas vēl rada stresu? Citiem stresu rada nepiemēroti izvēlēta profesija, darba un sadzīves apstākļi, kurus nav iespējams mainīt. Vēl citus tracina politiskā situācija valstī. Atkarīgie no alkohola un narkotikām visu laiku dzīvo stresa situacijā. Pat zaglis izcieš stresu jaunu objektu meklējumos.

Kas tad ir stress? Vai pavisam mierīgas dabas cilvēks nekad neizjūt saspringtas un stresainas situācijas?

Stress jeb spriedze ir psihes diskomforts – kad cilvēks zaudē savu dabisko komunicēšanās spēju, visu uztver, kā arī reaģē saasināti. Ja nelabvēlīgie apstākļi ieilgst, slodze psihei pastiprinās, un cilvēkā rodas reakcija aizsargāt savu «ES». To var pielīdzināt situācijai, kad jūs ar mašīnu lielā ātrumā braucat pa meža ceļu. Priekšā – noliecies zars, jūs automātiski aizsedzat seju ar roku, kaut arī mašīnai priekšā ir stikls. Darbību izraisa zemapziņa, jo, tā nostrādā ātrāk, nekā prāts spēj reaģēt. Reakcija stresa situācijās katram tipam ir atšķirīga. Tā izraisa netipisku rakstura iezīmju parādīšanos. Reflektoru kairināšana izjauc normālu pašsajūtu, un cilvēks kļūst nervozs. Dažam izturības mērs ir lielāks, dažam tā tikpat, kā nav. Mēs nevaram gaidīt, ka visi spēs vienādi izturēt dažādus kairinājumus.

 

Turpmāk par katra sociotipa uzvedību stresa stāvoklī.