Sabiedrības uzskats par ideālu partneri

 

Sabiedrībā ir izveidojies un nostiprinājies noteikts priekšstatu kopums, kādam jābūt īstam vīrietim un īstai sievietei, lai iepazīšanās sākumā piesaistītu partneri. Parasti lielākā daļa sieviešu izveido Īstā vīrieša tēlu, piedēvējot noteiktas rakstura iezīmes, kas gadu gaitā netiek gandrīz mainītas. Īstam vīrietim jābūt:

  • aktīvam, atvērtam kontaktiem, spējīgam virzīt procesus, spējīgam pārstāvēt ģimeni sabiedrībā – socionikas terminos tas atbilst ekstravertam E;
  • apveltītam ar fizisko spēku, autoritātei, mērķtiecīgam, saimnieciskam, koptam un galantam uzvedībā - socionikas terminos tas atbilst sensoram S;
  • saprātīgam rīcībā, savaldīgam, spējīgam nopelnīt, norobežoties no emocionālās ietekmes - socionikas terminos tas atbilst loģiskajam T;
  • stabilam, prognozējamam, spējīgam darboties plānveidīgi – socionikas terminos tas atbilst racionālajam J.

Saliekot kopā iegūtos rakstura iezīmju apzīmējumus, konstatējam, ka apraksts atbilst Štirlicam ESTJ.

Savukārt vīrieši veido Īstas līgavas tēlu, piedēvējot vairāku īpašību kopumu. Viņuprāt Īstu līgavu raksturo:

  • pacietība, spēja saglabāt mieru un līdzsvaru, spēja uzklausīt partneri un pielāgoties viņam, izprast ģimenes iekšējo pasauli – socionikas terminos tas atbilst intraversijai I;
  • smalkjūtība, padevība, garīgums, bagāta iekšējā pasaule – socionikas terminos tas atbilst intuīcijai N;
  • sirsnība, līdzjūtība, saticība, prasme valdzināt, kopt attiecības - socionikas terminos tas atbilst ētikai F;
  • elastība, gatavība pārmaiņām, spēja izturēt un pārvarēt krīzes - socionikas terminos tas atbilst iracionalitātei P.

Saliekot kopā iegūtos rakstura iezīmju apzīmējumus, konstatējam, ka apraksts atbilst Jeseņinai INFP.

Sabiedrībā ir izveidojies un nostiprinājies priekšstats, ka savienojoties īstam vīrietim ar īstu sievieti, veidosies ideāla laulība, jo tādi būs labas ģimenes paraugs un jutīsies laimīgi. Protams, Jeseņina var apprecēties ar Štirlicu.

Kad šāds pāris izšķiras, sabiedrībā valda nesapratne – kā tas varēja notikt. Arī partneri jūtas vīlušies. Reizēm, baidoties no apkārtējo nosodījuma, ģimene ārišķīgi turpina pastāvēt, taču iekšējais mikroklimats ģimenē turpina graut katru no viņiem.

Ieskatoties Socionikas starptipu attiecību tabulā, konstatējam, ka starp Jeseņinu un Štirlicu ir konflikta attiecības, kurās sapratne ilgtermiņā nav iespējama. Ja pāris mēģina turpināt laulību, tas noved līdz partnera pazemošanai, nicināšanai, dažkārt beidzās ar smagām saslimšanām.

Sabiedrības priekšstats par katra partnera lomu ģimenē

Sabiedrības valda uzskats, ka līgavas uzvedībai ir jāatšķiras no precēta sievas uzvedības. Precētai sievai jāatmet jūsmošana, koķetēšana un citu vīriešu valdzināšana. Viņai jāprot gatavot, mazgāt, tīrīt, iepirkties, audzināt, mīlēt, pelnīt iztikas līdzekļus, labi ģērbties, būt mīļai sievai un seksuālai gultā. Diemžēl no visiem 16 tipiem vislabāk to spēj paveikt Žukova. Jaunībā Žukova patiesi neprot koķetēt, būt klīrīga, viņai veidojas diezgan sarežģītas attiecības ar pretējo dzimumu. Taču sievas statusā viņa visveiksmīgāk ar visu galā, caur uguni skries, no skrejoša zirga noleks.

Kāzas pagājušas, līksmošana noplakusi, pienācis laiks uzsākt nopietnu ģimenes dzīvi un tās veidošanu. Sieva konstatē, ka izsapņotais vīrietis pārāk agri pārstājis viņu dievināt, bieži viņu nedzird, nosoda viņas jūsmošanu, pārlieko naudas izšķiešanu tērpiem, lai gan pirms kāzām par tiem bija sajūsmā. Arī saimniecisko lietu kārtošanā viņa saņem biežus pārmetumus, ka tas nevedās tā, kā to pieprasa Štirlics.

Līgavaiņa statuss sabiedrības uzskatos, kļūstot vīram, paliek nemainīgs. Tātad dievinātais tips ir tas pats Štirlica vīrietis.

Ieskatoties Socionikas starptipu attiecību tabulā, konstatējam, ka starp Žukovu sievieti un Štirlicu vīrieti ir šķietami vienādo attiecības. Attiecību sākumā posms var būt aizraujošs, jo abiem ir ļoti līdzīgi mērķi. Diemžēl mērķa īstenošanas gaitā atklājas, ka katram ir savs, ļoti atšķirīgs ceļš tā sasniegšanai. Abi sociotipi ir ļoti spēcīgi, sensorie loģiskie, kuriem ir tieksme otru kritizēt, izrīkot, pamācīt, neizlaižot no rokām līdera lomu.

Sabiedrības priekšstats par vislabāko vecmāmiņu

Dzīve paskrējusi, bērni pieauguši un pametuši ligzdu, pienākusi kārta mazbērnu nākšanai pasaulei, kurus nepieciešams kādam pieskatīt. Sabiedrībā valda uzskats, ka pensijas vecumā sievietei jārūpējas par mazbērniem. Sasniegušas pensijas vecumu, dažas vecmāmiņas labprāt uzņemas aukles lomu, bet dažas savu brīvo laiku vēlas izmantot priekš sevis. Vai viņas tāpēc būtu sliktās vecmāmiņas?

Ne visas vecmāmiņas pensijas vecumā ir gatavas uzņemties atbildību un rūpes par mazbērniem, to ietekmē katras sociotips. Dabiski, ka ekstravertām, kā arī loģiskā tipa sievietēm nav aicinājuma sēdēt ar mazbērniem. Daļa no viņām arī pensijas vecumā ir možas un aktīvas, un izplānojušas kaut ko paveikt sevis un sabiedrības labā. Tas dod viņām sparu dzīvot. Tādas īpašības, kuras nepieciešamas mazbērnu audzināšanai, piemīt vairāk intravertām ētiskām sievietēm. No tām vislabākā ir Dimā tipa vecmāmiņa, jo viņa spēj būt mīļa, ziedoties mazbērniem un bērniem, aprūpēt tos, lutināt mazbērnus, gatavot tiem kaut ko īpašu, stāstīt pasakas un pacietīgi sēdēt pie saslimuša mazbērna gultas.

Pieņemsim, ka vectēvs ir tas pats Štirlics, kurš saglabājis možu garu, staltu augumu un veselo saprātu. Šinī posmā laulātie varētu baudīt mierīgas vecumdienas. Taču Štirlicam nemaz nav pieņemami, ka partnere visu brīvo laiku aizņemta ar mazbērniem.

Ieskatoties Socionikas starptipu attiecību tabulā, konstatējam, ka starp Dimā sievieti un Štirlicu vīrieti ir revīzijas attiecības. Tajās kopdzīve nav iespējuma, kur nu vēl sapņi par laimīgām vecumdienām!

Rakstā esam atspēkojuši mītu, ka sieviete no valdzināšanas brīža līdz sirmam vecumam ir spējīga kardināli mainīties atbilstoši katram dzīves posmam. Dzīvē tas nav iespējams.