Dārgā, mēs nogalinām bērnus!


Tieši ar šādu nosaukumu LNT kanālā piektdien 7. novembrī, ar atkārtojumu sestdien 8. novembrī 15.45 izskanēja raidījumam par mātes attiecībām ar meitu.
Šīs šovs ir brīnišķīga mācībstunda visiem socionikas konsultantiem, kā arī tiem, kuri patstāvīgā ceļā apguvuši socioniku.


Tiem, kuri cilvēku savstarpējo attiecību analīzi veic pēc parastiem kritērijiem „viens labais un tas otrs sliktais”, būs grūti izprast gan mātes, gan meitas attiecību saasinājuma patieso iemeslu. Visdrīzāk šī analīze nebūs objektīva. Tieši socionika iestājas kā advokāts un prot aizstāvēt kartu sociotipu. Sliktu sociotipu nav, ir tikai nesaderīgas attiecības starp viņiem. Vai kā šīnī gadījumā, Donkihotei māti pietrūkst papildinoša (saderīga vīra) partnera. Visbiežāk sociotips neveiksmīgi rīkojas savu vājo funkciju ietekmē.


Tātad raidījuma galvenā persona māte - pēc sociotipa Donkihote (vīrišķais sociotips), kurai grūtības sagādā ētiskā – Donkihotes vājā funkcija. Tas ir sociotips ar vāju empātiju, kurai grūti iejusties savas meitas ādā. Sakritība ir tā, ka arī meita pieder pie tā paša Donkihotes sociotipa. Attiecības samezglojas tik tālu, ka notiek savstarpēja vulgāra izrēķināšanai, līdz draudiem nodurt māti. Divpadsmitgadīgā Donkihote jau ir ņēmusi virsroku par māti, viegli ar viņu manipulē, piedraudot gan izlekt pa logu, gan pārgriezt sev vēnas. Māte nonāk krīzes situācijā, jo nesaprot kā rīkoties.


Donkihotes otrā vājā funkcija ir sensorā – nespēja dot meitai stingrus un pārliecinošus norādījumus, nespēja pastāvēt uz to, ko ir meitai likusi izdarīt vai kā likusi uzvesties. Savukārt meita neizprot, kādi dzīves apstākļi viņai nepieciešami, lai viņa justos ērti un komfortabli. Vai pirsings metenes lūpā ir tas aksesuārs, kurš pasvītro viņas sievišķību. Par to viņu spētu pārliecināt tikai duālais (vissaderīgākais) partneris Dimā.


Donkihots jau piedzimstot, gaida sava duālā Dimā, vai aktivatora Igo aizbildniecību, aizstāvību, iejūtību, mīlestību un miesiskus glāstus. Mātei Donkihotei tas pat prātā neienāca, ka bērns ilgojas arī pēc miesiskās tuvības. Šovā bija vērojums gadījums, ka meita vēlējās uzlikt galvu mātei uz pleca, kura to atgrūda. Parasts lasītājs teiks – kas tā par māti! Socioniķi zina, ka vīrišķā tipa sievietei tas nav pieņemams. Īpaši ja viņai pašai blakus nav saderīga dzīvesbiedra.


Līdz brīdim, kamēr māte Donkihote neguva izpratni, kas viņas attieksmē bija nepieļaujams un slikts, attiecības nemainījās. Tās tikai pasliktinājās.
Par laimi viņa nobrieda griezties pēc psihologa palīdzības. Kaut arī reabilitācijas programma bija pārāk īsa, tā tomēr deva jūtamus rezultātus.


Šis šovs dod sapratni arī par to, kādēļ Donkihots vēlās tik ļoti atšķirīgi no citiem ģērbties, tīkot pēc dažādiem pirsingiem, gredzeniem un tamlīdzīgi. Kādēļ meitenei Donkihotei nav pieņemams sievišķīgs apģērbs un dzīvokļa iekārtojums.

Pirmā Alfas, arī bērnu kvadra, pie kuras pieder Donkihots, ir avangardu kvadra. Viņi tīko pēc kaut kā nebijuša, nepierasta, neikdienišķa. Viņi vēlās rīkoties un izskatīties citādi. Bieži viņi visu mūžu uzvedās kā bērni.

Šova piemērs apstiprina, cik svarīgi ikvienam atrast savu saderīgo partneri, kurš dzīves laikā otram dot papildinājumu viņa vājajām funkcijām. Arī psihologam tas ir neaizvietojams palīgs problēmas diagnoztikā.