Problēmas attiecībās ar bērniem


Par adoptētiem bērniem

Mazs bērniņš, cik gan jauks viņš izskatās! Tā vien gribas ņurcīt, apmīļot, piespiest sev klāt! Un no viņa mutītes sajust svaiga piena smaržu. Gluži tāpat kā ar mazu kaķēnu, kad viņš ir vēl maziņš un pūkains.

Taču iet laiks, bērniņš aug…, un lai viņu nenāktos "izmest ārā" kā to daudzi cilvēki izdara ar kaķēnu, kad tas pieaugas un kļūst neciešams, būtu nepieciešams saprast, kāds būs viņa raksturs un kā viņš iekļausies ģimenē, kura viņu audzinās. Īpaši svarīgi tas ir tām ģimenēm, kuras izlemj audzināt adoptētu bērnu.

Nav taču lieku reizi jāatgādina, ka visdažādākie sarežģījumi notiek arī bioloģisko vecāku ģimenēs un, ka arī tajās notiek neaprakstāmas cietsirdības. Kur nu vēl audžu vecāku ģimenēs! Arī par to dzirdēti neskaitāmi gadījumi, ka bērnu nākas atdot bērnu namam, kā neaudzināmu, nesavaldāmu, vai sliktākā gadījumā ar tādiem bērniem notiek cietsirdīga izrēķināšanās.

Viss iespējams, ka kādam bērnam jau gēnos ieprogrammēts noziedzīgums, "drausmīgs" raksturs, nosliece uz alkoholismu, zagšanu utt., taču man gribētos teikt, ka visbiežāk šīs īpašības kultivējas kā protests pret audžu vecākiem. Esmu tā, kura netic, ka piedzimst slikti cilvēki, bet par tādiem viņi kļūst. Ja arī atrodas apgalvotāji pirmajai versijai, tad tas ir samērā mazs procents.

Ir izstrādāta metode, kura palīdz ikvienam saprast un izprast otru cilvēku, kā arī prognozēt savstarpējās attiecības ģimenē. Tā spēj dot atbildes, kādas attiecības veidosies ar bērniem, pat gadījumos, kad tā audzināšana notiks gandrīz kā pēc Makarenko grāmatas. Šī metode ir socionika.

Socionika bāzējas uz Z.Freida un K. G.Junga izpētes materiāliem, kurus 60-to gadu beigās papildinājusi socionikas pamatlicēja Aušra Augustinavičūte, papildinot Junga 8 psiholoģiskos tipus ar 16 sociotipiem (rakstura tipiem). Aušra precīzi izpētīja 16 sociotipu iedzimtās – spēcīgās -  kā arī vājās iezīmes un sniedza izsmeļošus to aprakstus. Tik pat precīzi viņa aprakstījusi attiecības starp šiem 16 sociotipiem, kuri dod prognozes par to, kādas attiecības nākotnē veidosies ar vecākiem.

Ļoti bieži bērni arī bioloģisko vecāku ģimenē piedzimst nesaderīgi ar viņu radītājiem (pēc socionikas starptipu attiecību tabulas), kas ļoti apgrūtina audzināšanu un saskarsmi. Katrs būs dzirdējis stāstus par tēmu: "Nezinām, no kurienes radies mūsu ģimenē tik atšķirīgs bērns?" Šajos gadījumos taču nav iespējams izvēlēties! Gadījumos, kad bērns adoptēts, visbiežāk milzu problēmas rada nevis "ļaunie gēni", kā pieņemts izteikties, bet gan audžu vecāku un bērna nesaderīgie sociotipi.

No šādas situācijas būtu iespējams izsargāties, ja vecāki zinātu savus sociotipus un spētu izvēlēties bērnu ne pēc skaistuma un dzimuma, bet saderības. Neņemos apgalvot, ka zīdainim iespējams noteikt tipu, bet to varētu sākt noteikt jau no 3-5 gadu vecuma. Katrā ziņā tas jādara kvalificētam socionikas speciālistam.

Socionikas speciālists spētu palīdzēt tām adoptētāju ģimenēm, kurās jau bērns labu laiku ir atradies un paspējis "kļūt par nepareizo". Ko tad darīt ar tādu bērnu, "izmest kā kaķēnu"? Ne gluži. Tas dotu izpratni audžu vecākiem un viņi iegūtu nepieciešamos padomus turpmākai audzināšanai.