Es audzinu adoptētu bērnu

 

      Mazs bērniņš, cik gan jauks viņš izskatās! Tā vien gribas ņurcīt, apmīļot, piespiest sev klāt! Un no viņa mutītes sajust svaiga piena smaržu. Gluži tāpat kā ar mazu kaķēnu, kad viņš ir vēl maziņš un pūkains.

Taču iet laiks, bērniņš aug…, un, lai viņu nenāktos izmest ārā, kā daudzi cilvēki to izdara ar kaķēnu, kad tas pieaugas un kļūst neciešams, būtu nepieciešams saprast, kāds būs viņa raksturs un kā viņš iekļausies ģimenē, kura viņu audzinās.

      Nav taču lieku reizi jāatgādina, ka visdažādākie sarežģījumi notiek arī bioloģisko vecāku ģimenēs, un, ka arī tajās notiek neaprakstāmas cietsirdības. Kur nu vēl audžu vecāku ģimenēs! Arī par to dzirdēti neskaitāmi gadījumi, ka bērnu nākas atdot atpakaļ, kā neaudzināmu, nesavaldāmu. Atdot atpakaļ ir labākais, nekā audzināt bez mīlestības un ar cietsirdīgām metodēm.

 

       Viss, iespējams, ka kādam bērnam jau gēnos ieprogrammēts noziedzīgums, nosliece uz alkoholismu, zagšanu utt., taču man gribētos teikt, ka visbiežāk šīs īpašības kultivējas kā protests pret audžu vecākiem. Esmu tā, kura netic, ka piedzimst slikti cilvēki, bet par tādiem viņi kļūst. Ja arī atrodas apgalvotāji pirmajai versijai, tad tas ir samērā mazs procents.

       Ir izstrādāta metode, kura palīdz ikvienam izprast otru cilvēku, kā arī prognozēt savstarpējās attiecības ģimenē. Tā spēj dot atbildes, kādas attiecības veidosies ar bērniem, pat gadījumos, kad tā audzināšana notiks gandrīz kā pēc Makarenko grāmatas. Šī metode ir socionika. Šo vārdu Socionika, man nākas atkārtot gandrīz vai katrā rakstā, jo šī mājaslapa vai avīze patiesi ir domāta, lai mācītos un izprastu socioniku.

       Ļoti bieži bērni arī bioloģisko vecāku ģimenē piedzimst nesaderīgi (pēc socionikas starptipu attiecību tabulas), ar saviem radītājiem.  Tas ļoti apgrūtina audzināšanu un saskarsmi. Katrs būs dzirdējis stāstus par tēmu: Nezinām, no kurienes mūsu ģimenē radies tik atšķirīgs bērns?"

      Dzemdējot nav iespējams izvēlēties! Bet gadījumos, kad bērns tiek adoptēts, būtu iespējams noteikt viņa saderību ar potenciāliem vecākiem. Neņemos apgalvot, ka tipu iespējams noteikt zīdainim, bet to varētu sākt noteikt jau no 3 gadu vecuma. Katrā ziņā tas jāveic kvalificētam socionikas ekspertam.  Visbiežāk milzu problēmas rada nevis ļaunie gēni, kā pieņemts izteikties, bet gan audžu vecāku un bērna nesaderīgie sociotipi. Iespējams, ka arī atrastos gadījumi, kad bērns, jau nonācis ģimenē, bet nesaderīgu attiecību dēļ, jāatgriež atpakaļ. Tas var notikt gadījumos, kad audžu vecāki griežas pēc palīdzības, jo  nespēj normāli kontaktēties ar bērnu.