Iepazīsim ģēnijus!

30.01.2013.

Mēs atveram jaunu lappusi!

Ar šodienu mēs esam sākuši piepildīt savu ieceri - dziļāk iepazīties un izvērtēt pasaules populāru cilvēku dzīves, lai izprastu viņu raksturus un noteiktu viņu sociotipus. Sociotipa noteikšana atklās, kādas pārvērtības katrs sociotips ir ienesis civilizācijas veidošanā. Tāpat kļūs skaidrs, kādas kvadras devušas kardinālus pagriezienus cilvēces vēsturē.

Mēs esam saskārušies ar to, ka bieži socionikas speciālisti (arī zinātnieki) nepareizi izvērtējuši cilvēka piederību noteiktam sociotipam. Esam uzsākuši veikt personu biogrāfiskās analīzes. Lielākoties biogrāfiskie apraksti satur patiesas ziņas par cilvēka personību, kas ļauj spriest par nozīmīgākajām rakstura iezīmēm un savietot tās psihes modelī. Kad sociotips noteikts pareizi un visi personības smalkumi atšķetināti, tad lapu pēc lapas tiek gūta pārliecība, ka sociotips noteikts pareizi.

Tā mēs iegūsim patiesas ziņas par vēsturisku procesu virzību, aizsākumiem zinātnē, tehnikā, kultūrā, literatūrā un mākslā u.tt. Šajos rakstos mēs ne tik daudz pievērsīsimies ceļam, kā tika sasniegti ģeniāli ieguvumi, bet aprakstīsim, kādi sociotipi veica šos ģeniālos sasniegumus. Tas lai kalpo kā iedvesmas avots pārējiem šī sociotipa pārstāvjiem mūsdienās.

Marija Sklodovska-Kirī teikusi: Mūsu sabiedrība, kurā valda tieksme pēc greznības, bagātības, nesaprot zinātnes vērtību. Tā nesaprot, ka zinātne ir tas dārgākais morālais ieguvums. Tā neapzinās, ka zinātne ir pamats jebkuram progresam, kas atvieglo cilvēka dzīvi un mazina ciešanas. Ne sabiedriskās iestādes, ne privāto personu cēlsirdība nesniedz mūsdienās zinātnei un zinātniekiem to morālo un atbalstu, kāds nepieciešams viņu darbam.

Tik tiešām, skumjš secinājums! Turklāt šie vārdi tika teikti pirms vairāk nekā simts gadiem (Marija dzīvoja no 1867.g. līdz 1934.g.). Patiešām, ja atskatāmies vēsturē, jebkurā laikā zinātnieki ir cietuši trūkumu, ciešanas, pazemojumus, neatzīšanu, reti kad atrodot dzirdīgas ausis.

Vai šodien ir kaut kas mainījies?

Vai demokrātija ir atnesusi kaut ko zinātnei?

Ja cilvēce apzinātos, cik daudz sāpju un vilšanos atkristu, tiklīdz socionika ienāktu kultūrā un eksistētu kā noteikta zinātne! Cilvēce spētu sakārtot ģimeniskās, sabiedriskās un arī valstu struktūras. Ikviens apzinātos, ko viņš spēj, un kas viņa spēkos nav paveicams. Uzzinātu, kāpēc strīdas, mīl un šķirās ļaudis. Uzzinātu, kā strādāt, lai par padarīto darbu pašam būtu gandarījums un citiem prieks to novērtēt. Tad arī mēs nelauzītu prātus, kādam sociotipam jābūt iestādes vai valsts priekšgalā, lai ļaudis izjustu vadīšanas efektivitāti un spētu pieminēt viņus ar labu vārdu.

 

Veicot pamatīgu zinātnieku biogrāfisko analīzi, esam atspēkojuši trīs personību neatbilstību iepriekš noteiktam sociotipiem - Donkihotam un Robespjēram. Izrādās, ka slavenus atklājumus ne katrreiz veic intuitīvi loģiskie tipi.

Biogrāfisko atstāstu un socionisko analīzi veic:

 

Saturs:

1 Alberts Einšteins: sociotips Balzaks, psihotips Einšteins
2 Alfrēds Nobels (sociotips: Dostojevskis, psihotips: Sokrāts)
3 Pjērs Kirī (sociotips: Dostojevskis, psihotips: Lao Dzi) un Marija Kirī (sociotips: Gabēns, psihotips: Platons)