Kas MĒS esam?

 

Biedrību "Socionika" ir dibinājušas Līvija un Larisa Miķelsones.

Līvijai ir izdevies Latvijā radīt plašu rezonansi par socioniku.

Līvija Miķelsone:

Liktenis vai nolemtība, taču socionika "iekrita" man rokās. Nebiju nedz paredzējusi, nedz mērķtiecīgi uz to gājusi, lai gan astrologs to man paredzēja jau 1995.gadā. Toreiz pukojos, jo šķita - cik neticamas lietas viņš man stāsta. Horoskops vēstīja, ka pievērsīšos zinātnei, savu pieredzi pašas rakstītajās grāmatās atstāšot jaunākajai paaudzei… Tam nespēju noticēt. Noliku horoskopu malā, ar nolūku nedarīju neko.

Tomēr viss notika tā, kā tam bija jānotiek. Vispirms es izgāju "tipošanas praksi" - 1997.gadā nodibināju iepazīšanās aģentūru "Skārleta" un, kad pāru veidošanā sāku pielietot socionikas ieteiktās metodes, pirmo reizē mūžā pārliecinājos par tās efektivitāti. Rezultāti bija pārliecinoši. Tātad socionika darbojas!

2004.gadā iznāca mana pirmā grāmata, 2000 eksemplāri nepilnos divos gados tika izpirkti.  2007.gadā pēc lasītāju pieprasījuma tika izdots grāmatas otrais, papildinātais metiens.  Paldies Latvijas presei, kas mani pamanīja, kaut arī bailīgi, bet rakstīja par socioniku! Svarīga vieta socionikas popularizēšanā bija žurnālam "Sarunas par to" un tā kolektīvam. Daudzi joprojām piemin šī žurnāla pozitīvo ievirzi socionikas jomā un atšķirību no citiem žurnāliem.
Jūs domājat - pašslavināšanās? Ne jau man vienai tas izdevās! Novērtēju daudzus šajā procesā iesaistītos. Paldies kādreizējai kolēģei Ilonai Paičai, kura ielika manās rokās socioniku!


Krietnu barjeru nācās pārvarēt, meklējot pirmajai grāmatai rediģētāju. Ieraugot manu manuskriptu, kādā izdevniecībā teica: "Kas to jūsu Morzes ābeci var saprast. Te jau gadu vajadzēs, lai saprastu, par ko būs runa!" (socionikas specifiskās, vēl valodā neieviesušās terminoloģijas dēļ). Nācās meklēt citu ceļu. Paldies Ingai Jērumai, kura nenobijās, bet vispirms jau pati aizrāvās ar šo "Morzes ābeci" un pusgada laikā iznāca grāmata.

Paldies arī publicistam Ērikam Hānbergam, kurš mani iedrošināja, ieteica rakstīt un iepazīstināja ar Ingu Jērumu, kā arī vadīja otrās grāmatas prezentāciju! Paldies arī režisoram Jānim Streičam, kurš vadīja pirmās grāmatas prezentāciju Rīgas Latviešu Biedrības namā! Paldies Ritai Jaurēnai, vienai no manām pirmajām  skolniecēm ar kuru kopā veidojām otro izdevumu.


Īpašs paldies visiem, kas noticēja socionikai un ļāva sevi intervēt un ievietot savus foto atbilstošā sociotipa fotogalerijā, tai skaitā  Latvijas valsts prezidentam Valdim Zatleram un citām sabiedrībā pazīstamām personām, kas ir snieguši atsauksmes sadaļā "Atsauksmes par socioniku" (komentāros)!!

Kopš apmācu jaunos socioniķus, esmu lepna par tiem, kas turpina darboties šajā jomā. Drīz būs iespēja iegādāties dažu audzēkņu sarakstītās grāmatas par socioniku. Zinu, ka katrs jaunais socioniķis "inficē" ar socioniku vismaz 10 un reizēm pat vairāk cilvēkus katrs. Paldies, socionikas kolēģi, jums par to!

Mani īpaši sajūsmina jauniešu aizraušanās ar socioniku – tas liecina, ka socionika neizzudīs! Arī viņi ir sapratuši tās nozīmi.

Arī ārpus dzimtenes dzīvojošie latvieši spējuši ieinteresēt cilvēkus citur pasaulē. Man raksta no Vācijas, Zviedrijas, Anglijas, Īrijas, Amerikas un pauž sajūsmu  par socionikas patiesumu!

Pateicos ikvienam!

Kāpēc es vēlos popularizēt socioniku?

Šobrīd jums grūti izprast kvadru lomu, par kuru citviet  pastāstīšu plašāk. Esmu III kvadras - reformatoru – pārstāve, kas augstāk par jaunām idejām vērtē to realizāciju dzīvē. III kvadra ir tā, kas reorganizē izglītības un veselības sistēmu…

Kad socionika ienāks kultūrā, tā būs ilgi gaidītā kultūras un izglītības revolūcija.

Grigorijs Reiņins  teica: "Katras jaunas zinātnes ienākšana kultūrā savā attīstībā iziet trīs  stadijas: Tas nevar būt! Tajā kaut kas ir! Tas jau visiem zināms! Socionika nav izņēmums. Veiksmīgi pārvarējusi pirmo stadiju, viņa pagaidām vēl nav nostiprinājusies trešajā."

Pārdroši? Bet cerīgi. Un es tam pārliecinoši ticu!