Priekšvārds

 

 

Sveiks, Lasītāj!

Ar tevi caur savām grāmatām tiekos jau piekto reizi.

Vai šoreiz Tev pateikšu kaut ko jaunu, vēl neizsacītu?

Jā un ne!                          

 

Vienlīdz tas būs apstiprinājums jau iepriekšējās grāmatās rakstītam Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi, Не меняйся, только познай себя un Atrodi sevi un papildinājums, piesaistot citu zinātni, kas ieviesīs lielāku skaidrību cilvēku savstarpējo attiecību jomā. Tās būs atbildes uz jautājumiem, uz kuriem tikai ar socionikas metodikas palīdzību atbildēt nespēju.

Ja man kāds jaunībā teiktu, ka brieduma un seniores gados ar sirdi un dvēseli aizraušos cilvēku raksturu un attiecību izpētē, es laikam teiktu, ka viņš runā aplami. Man vajadzēja pārkāpt 50 gadu slieksni, kad krasi mainījās mani hobiji un parādījās profesionālā interese. Un vajadzēja paiet vēl gandrīz 10 gadiem, ka es pirmoreiz lasot psihosofiju, sevi atpazinu Ļeņinā vai sociālas dabas pseidonīmā - Pētniekā. (P.S jāpiezīmē, ka arī psihosofijā autors tipu apzīmēšanai ir ņēmis pasaulē slavenu cilvēku nosaukumus atbilstoši viņu raksturojumiem.)

 

Šobrīd es pat nespēju atbildēt, vai pētnieciskais darbs socionikā un psihosofijā ir mana profesija, nodarbošanās, hobijs vai pilnīgi kopā saplūdusi MANA DZĪVE.

Nenoliegšu, ka padziļinātu interesi pētīt raksturus un attiecības man pamudināju dažkārt disharmonija ar apkārtējiem, īpaši mīļajiem, un saviem vīriešiem, kuri manā dzīvē bijuši veseli trīs.

Arī profesijas un darbu izvēle lielāko dzīves daļu ir mani stumdījusi nepareizos labirintos. Taču, kas īsteni mani dziļi interesēja pašā jaunības plaukumā, es pat šodien neņemos apgalvot. Zinu, ka cipari manī izraisīja vieglu nelabuma sajūtu, fizikas formulas man ir palikušas kā mīkla līdz šim brīdim. Arī ķīmijā es neredzēju savu aicinājumu. Bet es noteikti sapņoju par saskanīgu un LAIMĪGU dzīvi, kā vairākums jauniešu.

 

Kas rada laimes sajūtu pieaugušam cilvēkam?

 

Vispirms jau saskanīgas attiecības savā radītāju ģimenē un pēc tam savā nodibinātā ģimenē.

Neapšaubāmi arī sabiedrībā veicamais algas darbs, ja profesija izvēlēta pareiza, atbilstoša iedzimtam tipam. Tādos gadījumos saka, ka darbs ir mans aicinājums.

Faktiski šie divi motivatori cilvēkam sniedz, līdz pat 80% laimes izjūtas. Tādi cilvēki kopā veiksmīgi sakārto sadzīvi, grūtības dala uz pusēm un visapkārt vairāk saskata labo un pozitīvo.

Man nav atmiņā tāda diena, kad es būtu kādam pateikusi – ar rītdienu sākšu pētīt cilvēku raksturus, viņu attiecības un rakstīšu grāmatas. Tas viss atnāca pats un it kā nejauši. Kaut gan kāds profesionāls astrologs manā dzīves kartē to pamanīja jau krietni pirms tam, pirms nonācu uz šī ceļa. Tātad tikai vēlīnā posmā nonācu pie tā, kam esmu radīta, par ko šobrīd esmu bezgala laimīga.

 

Tu, lasītāj, to vari izdarīt jau šobrīd, uzzinot, kam esi radīts.

 

Līdzīgi stāsti ir gandrīz vai katram trešajam cilvēkam. Dažs tikai ar laiku savu piemērotību atklāj vadītāja amatā, cits - sociālajā jomā, vēl cits, pat neapguvis profesiju, izrāda teicamas meistara prasmes; citam prieku rada komunicēšanās ar cilvēkiem, cits uzņemas garīgu misiju pār citiem cilvēkiem. Ikviena izvēlei nebija gribas vai prāta apsvērums. Daļai cilvēku tikai ar laiku nemanāmi pamostas dziļāka interese par kaut ko, kas neatbilst iegūtai profesijai, bet ir šūpulī ielikta.

Tanī brīdī kad uz iziršanas robežas bija manas trešās attiecības, palaimējās sastapties ar socioniku. Mani tas ļoti aizrāva. ‘Un šī aizrautība ir tikai padziļinājusies.

Gandrīz uzreiz nobrieda doma – bet, ja es to visu esmu izpratusi un atradusi izskaidrojumu visām attiecībām, tas taču var palīdzēt arī citiem. Tā 2004. gadā tapa man pirmā grāmata: „Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi”, ar atkārtojumu 2007. gadā.

 

No brīža, (1997. gads), kad pirmo reizi iepazinos ar socioniku, man blakus ir stāvējuši, manas zināšanas ir stiprinājuši, ar savām domām papildinājuši, un manu darbību atbalstījuši daudzi socionikai pietuvināti cilvēki – Ilona Paiča, Ilze Jaunsleine, Rita Jaurena, Ligita Zīlīte, Lauris Grundmanis, Inga Jēruma, Māris Krastiņš, Ināra Pomere, Santa Viltere, Herberts Kaušs, Arta Šneidere, Gundega Rutka, un noteikti Larisa un Normans Miķelsoni, kā arī vēl citi neminētie, kuriem šobrīd saku lielu paldies!

 

Īpaša vieta manā profesionālajā dzīve kā kolēģim pētnieciskajā darbā un arī kā sadarbības partnerim ir Elvim Krumholcam (pēc psihosofijas Einšteins un arī Pētnieks). Faktiski acu gaišumu psihosofija ieviesa tieši viņš. Esam tuvā saskarsmē darbojušies vairāk nekā četrus gadus, un mums nekad nav izraisījušies asi strīdi un krasas domstarpības.

Pastāv teiciens: Viens nav radītājs! Taču ne katrs OTRAIS tev blakus dos impulsus, lai radītu. Mēs kopā esam radījuši, viens otru papildinot. Tas ir ļoti interesants process, apjaust, ka domas un idejas raisās pašas no sevis.

Lasītāj! Novēlu tev atrast pareizo vietu dzīvē, lai Tu to izdzīvotu patiesi un saskanīgi!

Lai iegūsti profesiju, kuru vari iemīlēt un uz darbu doties ar prieku!

Lai Tavām idejām rodas atbalstītāji, bet ne noliedzēji!

Lai blakus uz dzīves ceļa nostājas komfortabls partneris!

Lai tu izproti savas enerģijas krājumus un neuzņemies pārāk daudz!

Un visbeidzot, nebaidies pastiept roku pretī savai veiksmei!

Velta Līvija Miķelsone 2016. gada jūnijā

 

Teksts ņemts no V.L. Miķelsones grāmatas: "Izdzīvot mūžu saskanīgi!" Foto: Baiba Vārna