Kolosāls instruments sevis izzināšanā

 

 

Līdz šim bija pieņemts apgalvot, ka cilvēka socioniskais tips pilnībā nosaka viņa raksturu un uzvedības ieradumus.

A. Afanasjevs (krievu literatūrzinātnieks) nevarēja pilnībā piekrist socionikai un tās izstrādātām metodēm. Kā alternatīvu, viņš atklāja psihosofiju un atzina, ka:

1 Tas ir jauns un precīzs instruments sevis izzināšanā.

2 Psihosofija precizē (reizēm noliedz, papildina) socioniskā tipa prognozes par kopdzīvi, par attiecībām ģimenē, darbā. Tā izskaidro, kāpēc šķiras duālie un kāpēc sadzīvo diskomfortablie tipi pēc socionikas.

3. Tā precizē profesionālo virzienu, kas dažkārt ir pilnīgi atšķirīgs no socioniskā.

4. Tā precizē cilvēka spējas, talantus. Katram interesentam radīsies iespēja izprast, kā realizēt savu sociotipu.

5. Ir gadījies, ka sociotips nosakāms ar grūtībām. Tad parasti neapzināti tiek noteikts psihosofiskais tips. Tātad daudzos gadījumos ļaus vieglāk un precīzāk noteikt arī socionisko tipu. Apvienojot abas zinātnes personības analīzē, skaidri izgaismojas gan socioniskais, gan psihosofiskais tips.

Nav ieteicams pašam noteikt savu psihosofisko tipu. Jo tas, ko cilvēks domā un kā raksturo sevi, visbiežāk ir neatbilstošs.

 

Ko jaunu pavērusi psihosofija?

 

Psihosofijas atklājumi ļauj izprast to, ko sociotips pilnībā neatsedz - cilvēka raksturu un viņa talantus.

Sociotips ir cilvēka informācijas uztveres, tās pārstrādes un (līdzvērtīgi filtram) atšķirīgas izdalīšanas veids. Tādu veidu ir 16.

Turpretī psihotips – ir cilvēka enerģijas krājumi, enerģijas atgūšanas veids, viņa garīgums, emocionālā noturība, fiziskais spēks, un loģiskais pamatojums.

 

Psihosofija atklāj:

  • vadītāja vai vadāmā talantu - gribas aspekts (W);
  • kontaktu dibināšanas nepieciešamību vai atturību - emociju aspekts (E);
  • tieksmi uz mantiskumu, vai viņa ignorēšanu - fizikas aspekts (P);
  • personas seksualitāti, vai vienaldzību pret to  - fizikas aspekts (P);
  • spēju dod saprātīgus spriedumus, formulējumus vai neprasme tos veikt - loģikas aspekts (L).

Katram socioniskam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi.

 

Brīdī, kad straujo pētniecības atklājumu rezultātā, iestājies augsto tehnoloģiju laikmets, arī cilvēku dzīve strauji mainījusies. Šobrīd nav pieļaujams, ka jaunieša karjeras virzību ieteic tikai pēc socionisko klubu skalas, tam talkā jāņem psihosofiskie klubi. Taču joprojām pastāv “izcepti” socioniskie centri, kuri karjeras ieteikumiem izmato tikai socioniku. Katrā ziņā tas ir nedaudz labāk, kā to dara mūsu profesionālās orientācijas speciālisti skolās, vai vienkāršs psihologs. Taču, kā pierāda prakse, viena kaila socionika nav spējīga pietiekami izgaismot cilvēka iedzimtos talantus un viņa spējas.

Par to liecina statistika: vidusskolēni, izvēloties neatbilstošu augstskolu, diplomu gan iegūst, taču nestrādā iegūtās profesijas jomā. Tiek zaudēti savas dzīves pieci gadi, nelietderīgi tērēta vecāku naudu un dažkārt bojāta veselība.

 

Socionika palīdz noteikt samērā plašu karjeras virzienu, psihosofija konkretizē un padziļināti norāda profesijas šaurāku virzienu.

Socionikas un psihosofijas apvienojums profesijas izvēlē, kaut arī ir sarežģītāks, taču sniedz daudz precīzāku vērtējumu par cilvēka psiholoģiskām īpatnībām. Tas šobrīd uzskatāms kā prioritārs sasniegums mūsdienu laikmetīgā psiholoģijā.