Duālās attiecības

 

 

Vispirms apskatīsim attiecības savas kvadras robežās.

Duāli:

1.kvadrā: Donkihots - Dimā, Igo - Robespjērs

2.kvadrā: Hamlets - Maksims, Žukovs - Jesēņins

3.kvadrā: Napoleons - Balzaks, Džeks - Draizers

4.kvadrā: Štirlics - Dostojevskis, Hakslijs - Gabēns

 

Es gribu būt laimīgs! Vismaz reizi mūžā to ir teicis, izkliedzis, uzrakstījis gandrīz vai katrs. Pat ja neesam to teikuši, tas ir mūsu domās - mīlēt un tikt mīlētam.

Igors Kaļinausks duālās attiecības raksturo kā ideālā audzinātāja attiecības, jo duālais noņem cilvēkam pusi emocionālās slodzes. Cilvēks ar apziņu var negribēt duālo, un nepiedzīvojis dualizēšanos, bieži atrunājas, ka viņam nemaz to nevajag, taču jāatceras, ka katra cilvēka psihes mehānisms tā veidots, ka jau piedzimstot automātiski pieprasa duālo. Duālais partneris ir pilnīgi pretējs, tomēr papildinošs. Viņš uztver otru  kā viscilvēcīgāko, izprotamāko un pieņemamāko. Prot atbalstīt, saprast no pusvārda, neapvainot un neapvainoties. Šajās attiecībās cilvēks jūtas atbrīvots, viņam nav jāpieskaņojas un jādomā, kā uzvesties, jo partnera vajadzības ir saskaņā ar paša vajadzībām. Duāla klātbūtne aktivizē, dod spēku un pārliecību. Cilvēks kļūst līdzsvarots un enerģijas pilns.

Laika gaitā partneri pārņem otra uzvedības stilu, un, viņu ieradumi kļūst arvien līdzīgāki. Abi kļūst kā veselums, jo viņu rakstura iezīmes līdzsvarojas. Šīs attiecības atslābina, veicina labsajūtu un attīsta izdomu. Duālie reti strīdas - ja reizēm viens pasūdzas, otrs nomierina. Parasti nesaskaņas rodas attiecību sākumā, kad partneris nav iepazīts. Vislabāk attiecības veidojas, ja abiem ir līdzīgas profesijas un rodas iespēja sadarboties. Attiecības attīstās pakāpeniski. Ja partneriem ir atšķirīgs izglītības un kultūras līmenis, duālās attiecības attīstās mazāk veiksmīgi.

Savu duālo partneri, īpaši jaunības pārmērīgā prasīgumā, cilvēks ne vienmēr pamana. Jaunībā cilvēks meklē krasas atšķirības un pretstatus, bet duālais šķiet pārāk viegli saprotams, garlaicīgs un uzmanību nepiesaistošs. Tas pārsvarā attiecas uz ekstravertiem tipiem, kuru simpātijas jaunībā parasti piesaista cits ekstraverts. Intravertie bieži ir nepārliecināti par sevi un šaubās vai spēs iepatikties duālajam, tāpēc kļūdaini un drošības labad izvēlas intravertu dzīvesdraugu.

Duālo attiecību uzsākšanu kavē tradicionālais sabiedrības uzskats par katra dzimuma lomu. Pieņemts, ka vīrietim pirmajam jāuzsāk iepazīšanās un jāizrāda simpātijas. Socionikā ir citi pieņēmumi. Piemēram, loģiskie intraverti par simpātijām un mīlestību nerunā, it īpaši vīrieši, jo nejūt vajadzību izteikt jūtas vārdos. Kā ierasts, sievietei nepieklājas pirmajai atzīties mīlestībā, tāpēc ētiskās ekstravertās sievietes neizrāda jūtas, un tās uzkrājas kā nelabvēlīgas emocijas. Kad viņām zūd pacietība gaidīt, jūtas izpaužas emociju veidā, un viņas kļūs attiecību iniciatores. Intravertie loģiskie sociotipi par tādu rīcību ir pārsteigti un izbrīnīti, bet uztver to labvēlīgi (īpaši Balzaks).

Diemžēl, ne vienmēr tā notiek. Kā liecina pieredze, jaunībā daudzi ir draudzējušies ar pretēja dzimuma duālo, bet ģimene tomēr nav izveidojusies. Gadās, tikai pārdzīvojot sāpes, cilvēks gūst izpratni par pareizo un nepareizo. Reizēm tikai pusmūžā atskārstam, kurš partneris bijis īstais. Kad ir kopēji bērni, īpašums un pieradums, neveiksmīga kopdzīvē nereti tiek pacieta kā zobu sāpes. Tā cilvēki turpina dzīvot, radot bērniem nepareizu priekšstatu par attiecību veidošanu.

Vairāk par šīm attiecībām uzzināsiet, lasot Veltas Līvijas Miķelsones grāmatu: Atrodi sevi! 

Apskatiet duālo attiecību pārus!