Nepiepildītā mīla: Tihonovs un Mordjukova

 

Nonna jaunībā

Vjačeslavs jaunībā

Vladimirs: Nonnas un Vjačeslava dēls

Nonna cienījamā vecumā

Vjačeslavs cienījamā vecumā

Nonnas Mordjukovas un Vladimira Tihonova romāns bija viens no spilgtākajiem tā laika aktieru dzīvē. Viņu kaislīgā mīla un tai sekojošā kopdzīve daudzos izraisīja izbrīnu – tik atšķirīgi cilvēki bija dzīvesdraugi. Nonna – spilgta, emocionāla Kubaņas kazahiete, kura mēdza skaļi runāt, smējās no sirds, bija pamanāma visur, bet viņš - noslēgts, kluss, noslēpumains un mazrunīgs.

Divi padomju kinematogrāfijas leģendārie aktieri kopā nodzīvoja tikai 13 gadus.

Vai viņiem tas bija laimīgas kopdzīves laiks?

Kas satuvināja un kas izšķīra viņus?

Abi viens otru satika tolaik populārās kinofilmas "Jaunā gvarde" uzņemšanas laikā – 1947.gadā. Pārī abpusēja kaisle nesākās uzreiz, sākotnēji Vjačeslavs pat nepievērsa uzmanību Nonnai. Taču viņa iedegās kaislē un pielietoja visu sava valdzinājuma māku un izdomu, lai sagrozītu galvu skaistajam, staltajam aktierim. Nonnas neatlaidība panāca savu un 1950.gadā viņa dzemdēja abu dēlu Vladimiru.

Nebija ilgi jāgaida, līdz Nonna savus bēdu stāstus izlika draudzenēm: "Es uzreiz sapratu, kādu liktenīgu kļūdu esmu pieļāvusi, saistot savu dzīvi ar Vjačeslavu. Viņš man absolūti nav vajadzīgs, jo esam tik atšķirīgi".

Taču jau bija piedzimis dēls un kristiešu paradumi diktēja zināmus noteikumus – ja esi apprecējies, jādzīvo kopā. "Es visu kopā nodzīvoto laiku nevis dzīvoju, bet mocījos. Nedz man, nedz viņam negribējās pat mājās nākt"- tā Nonna.

Arī savai mātei Nonna bieži izraudājās: "Nespēju vairāk ar viņu dzīvot! Gribu šķirties!" Bet māte kā ticīga sieviete piekodināja: "Nepamet, meitiņ, viņu, Slava tomēr ir labs puisis".

Jā, arī tālaika sabiedrības morāle šķiršanos uzskatīja par nepieņemamu un apkaunojošu. Bija kauns to darīt.

Kaut arī viņu laulība bija lemta neveiksmei jau tūlīt pēc kopdzīves uzsākšanas, tā pilnīgi izjuka un tika izšķirta tikai pēc 13 gadiem, jau otrajā dienā pēc Nonnas mātes bērēm. Pāris izšķīrās bez liekiem skandāliem, bet abi, neizprazdami, kas noticis starp viņiem, paturēja aizvainojumu līdz mūža beigām.

 

Kas bija par iemeslu tam, ka pāris šķīrās?

Pēc daudziem gadiem Vjačeslavs atmiņās par pirmo sievu ir teicis, ka nekad nav viņu mīlējis. Tā bijusi nepieredzējuša jaunieša kaisle.

Šķiršanos pasteidzināja viens ārkārtējs gadījums Nonnas dzīvē. Kādas filmas uzņemšanas laukumā Nonna sastapa aktieri – Vasīlīju Šukšinu, kurā neprātīgi iemīlējās. Viņa nebaidījās atklāties: "Grūti laiki man sākās pēc Vasīlija satikšanas. Cik sarežģīti mums dažkārt sievietēm nākas ciest, kad esi precēta, ir bērns, labs darbs, bet ceļā negaidīti sastopi cilvēku, kurš paņem tevi visu. Esmu kā bez prāta Vasīlija pēc. Zaudētais sirdsmiers neļauj turpināt attiecības ar vīru."

Kādudien, kad Tihonovs bija devies braucienā, bet negaidīt atgriezās mājās, Nonna ilgi neatvēra durvis. Kad tās pēc stundas atvērās, pa durvīm iznāca vīrietis, abi kaislīgi atvadoties, skūpstījās un sačukstējās. Pēkšņi ieraugot vīru, Nonna sastinga un nobālēja. Slava klusējot iegāja istabā, sakravāja mantas un tik pat klusi aizgāja. Uz visiem laikiem.

 

Saīsināti citāti no kādas intervijas…

- Jūs ar savu pirmo vīru Vjačeslavu kopā nodzīvojāt 13 gadus, vai jūsu kopdzīve deva piepildījumu?

"Vjačeslavam netrūka maiguma, labestības, reizēm viņš bija pat brīnišķīgs vīrs. Bet mēs bijām tik ļoti atšķirīgi cilvēki! Jau jaunībā pamanīju, ka Vjačeslavs bija pilnīgi nepiemērots dzīvei. Un viņam piemita viens trūkums – viņš mani nemīlēja, neskatoties uz to, ka mēs sastapāmies, būdami nevainīgi. Mēs nedzīvojām, bet mocījāmies".

"Viegli jau pateikt: pirmais vīrietis, pirmā sieviete. Jau dzīvi uzsākot mums viss notika it kā tik ļoti pareizi, bet… Nesanāca, un kuru var vaino? To taču mēs sapratām abi, ka viens otram nebijām piemēroti un viss. Mēs pat īsti nekad nesam izrunājušies. Visu mūžu viņš ietinās klusējošā Štirlica lomā."

Nonna stāsta, ka arī pēc šķiršanās, redzot kaut kur Tihonovu filmās vai TV, viņas sirds nav nodrebējusi, kaut arī prese esot uzkūlusi intrigas, ka viņai asaras acīs esot ik brīdi, kad ieraugot Tihonovu. "Blēņas!", atteica Nonna, "To kāds ir uzpūtis!"

Jautāta, kādēļ Nonna nesavienoja savu dzīvi ar Šukšinu, jo viņus taču vienojusi mīlestība un Vasīlijs pat bildinājis Nonnu, viņa atbildēja: "Manī ļoti ilgi mājoja kristietība, kura diktēja samierināties un dzīvot laulībā, ja reiz esi apprecējies, ka jābūt godīgai, jāziedojas vīram…"

"Vasīlijs Šukšins bija pavisam cits cilvēks – ja nebūtu toreiz precējusies, es sekotu viņam līdz pasaules malai. Reizi man Vasīlījs nopietni pateica: ”Tu esi lemta man un ne ar vienu nedzīvosi tā, kā tas būtu ar mani. Mēs esam radīti viens otram!"

"Es pati sapratu, ka tā ir patiesība. Viņš bija mans liktenis. Mēs satuvinājāmies zibenīgi, mums bija tik daudz kopēja. Man ar viņu bija tik viegli! Viņa dēļ es lidoju!"

Vasīlijs Šukšins jaunībā

Vasīlijs Šukšins cienījamos gados

Arī vienīgā dēla nāve nesatuvināja šķirto pāri. Tikai tad, kad abiem jau nosita 80, Nonna pazvanīja Vjačeslavam un lūdza piedošanu, kuru viņš apstiprināja ļoti skopi: "Piedod arī man tu, Nonna!"

 

 

Spilgts pasūtījuma attiecību pāris!

Lai arī cilvēkiem ir pagaidām grūti noticēt socionikas prognozēm, tomēr viņas taču ir tik patiesas un, galvenais, darbojas.

Ne velti socionikas pamatlicēja Aušra saskatīja Vladimira Tihonova tēlā atbilstību ESTJ, piešķirot pseidonīmu Štirlics. Tihonovam piešķirtā loma filmā "Septiņpadsmit pavasara mirkļi" bija veiksmīga pateicoties tam, ka tā precīzi saskan ar viņa raksturu.

Nonna Mordjukova – spilgta Napolena tipa pārstāve. Atliek palasīt raksturojumus, lai pārliecinātos, cik spilgti visas rakstura iezīmes atbilst šiem varoņiem.

 

Vai šajā pārī var atrast vainīgos? Atbilde – Nē!

Nonna pati ļoti precīzi prata raksturot viņu savstarpējās attiecības (socionika tās dēvē par starptipu attiecībām) – "Mēs esam tik atšķirīgi! Te nav vainīgo, mēs vienkārši viens otram nebijām piemēroti. Viņš visu laiku klusēja kā Štirlics."

Sastaptais Vasīlijs Šukšins (pēc sociotipa – Džeks) ir aktivators, šinī tandēmā vislabākās. Tādā tandēmā arī es, raksta tulkotāja, pēc sociotipa Napoleone, izbaudīju kaisli, aizraušanos un mīlestību 18 gadu garumā.

Tomēr Mordjukova un Šukšins bija radīti (taču ne lemti) viens otram. Viss varēja iegrozīties savādāk, ja tajā laikā blakus ar savām prognozēm būtu socionika. Iespējams četri cilvēki nebūtu cietuši neizdevušās dzīves upuru lomu.

Diemžēl ideālā pāra tēls, kādu iztēlojusies sabiedrība, ne vienmēr ir spējīgs sadzīvot. Katrs cilvēks tik un tā rīkojas sava tipa ietvaros. Domstarpības rodas arī atšķirīgo kvadru dēļ, turklāt šie abi varoņi ir līderi. Padoties atlika Tihonovam, jo Napoleons ir pārraidītājs (situācijas noteicējs) Štirlicam.

Manuprāt, arī viņu kopējam dēlam spilgti saskatāms Štirlica tips. Viņš jutās mātes nomākts un tēva nodots. Tas aizvedināja Vladimiru uz slidenā ceļa.

Šajā ģimenē neviens nejutās labi, par komfortu nevarēja būt ne runas. Tā bija lemta iziršanai.

Rakstu tulkoja un sociotipus mēģināja saskatīt Velta Līvija Miķelsone.

Oriģināls meklējams saitā.