Spoguļa attiecības

 

Spoguļattiecību partneri

1.kvadrā: Donkihots - Robespjērs, Dimā - Igo

2.kvadrā: Hamlets - Jeseņins, Maksims - Žukovs

3.kvadrā: Napoleons - Draizers, Balzaks - Džeks

4.kvadrā: Štirlics - Gabēns, Dostojevskis - Hakslijs

 

Igors Kaļinausks par šīm attiecībām raksta tā.

"Šīs attiecības katram no partneriem atklāj to, kas viņam savā darbībā nav aizsniedzams. Gribas no otra kaut ko iegūt sev, jo spoguļa partneris man ir skolotājs. Tādas attiecības ir labas starp vecākiem - bērnu, skolotāju - skolnieku, jo partneris neaizmirst būt uzmanīgs, akurāts. Tā ir šo attiecību jēga. Spoguļattiecību partneris ir uzskatāms par labāko skolotāju, "acu atvērēju", jo viņš pamana to, kas man pietrūkst."

Šajās attiecībās partneri ātri rod kopīgu valodu, jo abiem šķiet, ka sen ir pazīstami. Partneriem ir vienādas stiprās un vājās funkcijas, tikai apgrieztā veidā - kā spogulī. Diemžēl tas ir greizs spogulis, jo katrs grib otru mācīt un koriģēt. Attiecības noderīgas profesionālu jautājumu risināšanai, jo abi spēj labi saprasties kā draugi un kolēģi. Viņu sarunas ir nozīmīgas un saturīgas. Abi tiecas visu izvērtēt, tāpēc attiecības veidojas mērķtiecīgas, lietišķas un vērtējošas.  Partneri ir līdzīgi – abi ir ētiskie vai loģiskie, intuitīvie vai sensorie sociotipi. Atšķiras ar to, ka viens ir ekstraverts, bet otrs - intraverts, viens ir racionāls, bet otrs - iracionāls. Ilglaicīga saskarsme viņus nogurdina, abiem ir grūti paust savu viedokli un rūpēties par partneri. Katrs cenšas pamanīt otra kļūdas un pārveidot viņa uzskatus.

Vairāk par šīm attiecībām var uzzināt Veltas Līvijas Miķelsones grāmatā: Atrodi sevi!