Radniecīgās attiecības

 

Radniecīgie:

Donkihots - Hakslijs, Dimā - Gabēns, Igo - Hamlets, Robespjērs - Maksims

Žukovs - Napoleons, Jeseņins - Balzaks, Džeks - Štirlics, Draizers - Dostojevskis

 

Kā raksta, Igors Kaļinausks, šo attiecību sociālā jēga - izprast, kāpēc parādīt partneriem cieņu vai necieņu. Šīs ir produktīvas attiecības, kad abi radniecīgie viens otru ciena, bet pilnīgi neciešamas, ja viens otru nicina. Savstarpējās necieņas gadījumā visas uzsāktās attiecības,vai pretenzijas beidzas ar NEKO. Var gadīties, ka radniecīgais piespiež sevi cienīt un tad partneris ir spiests viņam pielāgoties un viņā ieklausīties. Vēl šajās attiecībās iespējamas ilgstošas un garas skaidrošanās, kurš vairāk nopelnījis, kurš vairāk nostrādājies, izdarījis, kuram pienākas vairāk, vai mazāk. Grūti atrast vienošanos. Šajās attiecībās var arī izšķirties un nekad nesatikties, ja ir pārāk daudz strīdīgu jautājumu.

Šīs attiecības ir kā starp attāliem radiniekiem. Vispatīkamākie ir pirmie sastapšanās mirkļi. Runā tikai par nepieciešamām lietām, ievēro pieklājību, bet nevēlas iedziļināties otra sadzīvē. Abiem ir līdzīgs pasaules skatījums, taču atšķirīga uztvere. Labi saprotas saskarsmē, ir kopīgas intereses un sarunu temati. Jo augstāks ir partneru attīstības līmenis, jo interesantākas, patīkamākas un noderīgākas ir attiecības. Pretējā gadījumā spēj aizskart otra sāpīgās (vājās) vietas. Jūt savstarpējas simpātijas un zina, ka viens otram ir noderīgi, tomēr saglabā distanci. Šajās attiecībās nenotiek otra pārveidošana, jo partneri to nepieļauj un nemēdz piekāpties. Nelielas, bet biežas nesaskaņas partneriem neļauj satuvināties, un tas ir nepatīkami. Var izveidoties veiksmīgas darījumu attiecības.

Vairāk par starptipu attiecībām lasiet Veltas Līvijas Miķelsones grāmatā: Atrodi sevi!