Darba - sadarbības attiecības 

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā  par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc  savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

 

 Dzeguze un Vālodze - Darba attiecības

Darba attiecību partneri:

Donkihots – Žukovs Dimā - Jeseņins
Robespjērs -   Dostojevskis Igo - Štirlics
Napoleons - Hakslijs Balzaks - Gabēns
Draizers - Maksims Džeks - Hamlets

 

       Igors Kaļinausks nosauc šīs attiecības par absolūti konkurējošām attiecībām.

       Šajās attiecības krasi atšķirīgas ir katra vēlmes un attiecības ar pasauli, te, līdzīgi kā mirāžas attiecībās, nav nekā kopēja. Atšķirība tā, ka darba attiecībās, ja sakrīt partneru intereses, sarunas vedās labi.  Tādēļ tās var nosaukt par absolūti konkurējošām attiecībām jeb sociālās konkurences īstāko skolu.

       Ja šādās attiecībās jāstrādā kopā, tad visas saistības un uzdevumi jāfiksē stingros līgumos, un jāformulē visi pienākumi, ko drīkst, ko nedrīkst, - īpaši lēmumu pieņemšanas jomā. Tad darba sadale apturēs konkurenci. Ja šādā pārī kaut kas jāvada, tad jāizvieto katrs savā ceha galā. Un nedod Dievs, šo darba attiecību partneri ielikt par savu vietnieku!

       Neviens neatkāpsies, jo abi pārzina gandrīz vienu un to pašu jomu, prot vienu un to pašu un grib būt labāks par otru. Bet tas, ko katrs vēlas panākt ir absolūti atšķirīgs, kā arī gala rezultāts sanāk atšķirīgs. Šī ir tā vieta, kura izraisa konkurenci - bet kāpēc man nesanāk tā kā viņam!

       Satuvināšanās notiek formāli, jo abi vēlas saglabāt distanci. Tikai daļēji saskan pasaules skatījums, un prot atrast kompromisu. Bet ilgstoši dzīvojot kopā, piederība atšķirīgām kvadrām, neļauj izprast partneri tā, kā katrs vēlētos. Ir atšķirīgi mērķi un problēmu risināšanas ceļi. Darbā šīs attiecības vienas no labākajām, bet ģimenē - nenoturīgas. Tieši tādēļ mēs nodēvējām par sadarbības, jeb var dēvēt arī par formālām attiecībām! Sadarbība vārda tiešā nozīmē darba vietā.

       Reizēm partneri kļūst sāncenši, kaitina otra uzvedība un rodas vēlēšanās viņu iespaidot. Krājas viegli aizvainojumi, jo neapmierina otra nodomi, mērķi un to sasniegšanas veids. Katrs aizstāv savu risinājumu un uzskata, ka otrs visu dara nepareizi. Mēdz ietekmēt otru, cenšoties pārveidot partnera rakstura iezīmes. Abu pretestība ir vienāda – meklē otra kļūdas, pazemo partneri un norāda viņa īsto vietu. Taču tā nebūt nav partnera īstā vieta!

       Savstarpējās sadursmes viņus atsvešina, bet, pārdomājot savu izturēšanos, atkal spēj kļūt draugi. Vārds draudzība, šinīs attiecībās ir  pavisam abstrakts jēdziens. Ārpus dara kabineta šie "draugi" nespēj atrast neko kopēju. Viņiem atšķirīgs draudzības, uzticības un atdeves moments. Darba biedrs nespēj kļūt sirsnīgs draugs. Ja viens domā nopietnu draudzību, tad otrs, izjūtot partnera spiedienu, attālinās. Pēc padoma arī pie partnera nevajag griezties, viņš spēj viegli kaut ko ieteikt, bet nespēj dot nopietnu padomu. Ja atkārtoti pie viņa griezīsies pēc padoma, viņš viltīgi izvairīsies, bet sakarus nenogriezīs kā ar nazi. Ja nu viņš man citrreiz  var noderēt! Arī relaksācijas veids atšķirīgs. Visbiežāk viens mīl pasīvo atpūtu, otrs aktīvo. Dīvainākais šajā pārī ir tas, ka, tiklīdz uzrodas abiem kopēji pretinieki, viņi spēj saliedēties, mobilizēties un dot pretsparu.

       Pētījumi liecina, ka aprēķina laulības visbiežāk tiek noslēgtas darba attiecībās. Tajās nemēdz būt lielas kaislības un greizsirdības. Abi spējīgi samērā neatkarīgi līdzās pastāvēt. Drīz pēc kopdzīves uzsākšanas, attiecības kļūst lietišķas, pazūd mīļums, kaisle un arī sekss. Pat neuzrodas vēlēšanās dzīvi padarīt interesantāku. Dažkārt šādas ģimenes nevēlas radīt pēcnācējus. Īpaši, ja tas nav noticis laulības sākumā.

 Novērots, ja partneri darbojas kopējā biznesā, īpaši divi loģiskie, tad ģimenē viņi spēj saglabāt normālu gaisotni. Loģiskie uzskata, ka jūtas nav cilvēka dzīvē galvenais. Jo galvenais ir pienākumi, rūpes par kopējo biznesu un ģimeni.

Par savstarpējām attiecībām

 

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

 

 Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: "Atrodi sevi!" Tajā ietverta arī psihosofija. 

  Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā "Izdzīvot mūžu saskanīgi!"