Spilgts duālais pāris



Zem lienētas kurpes papēža

Astoņdesmito gadu otrajā pusē Krievijā reti par kuru laulāto pāri bija tik milzīga interese, intrigas un pļāpas kā  par Mihailu un Raisu  Gorbačoviem.

1950.gadā no Stavropoles apgabala, kur ar sudraba medaļu tika pabeigta vidusskola, uz Maskavu atbrauca kāds ļoti uzņēmīgs 19 gadus vecs zēns vārdā Mihails un iestājās Maskavas valsts universitātes juridiskajā fakultātē.

Pēc gada, kādā ballē viņš ieskatījās azartiski dejojošajā Filozofija fakultātes pirmkursniecē, kas Maskavas universitātē bija uzņemta bez iestājpārbaudījumiem, jo vidusskolu bija beigusi ar zelta medaļu.

1953.gada rudenī pāris svinēja kāzas, Mihails Gorbačovs bija apprecējis universitātes skaistāko studenti Raju Titorenko. Pirms  tam viņš bija devies peļņā uz kolhozu un kā kombainieris nopelnījis 1000 rubļus, lai iegādātos elegantu tumši zilu uzvalku un līgavas kāzu kleitu. Vēl pietrūcis līgavas kurpēm un mielasta galdam. Raisa balsojusi par labu lustīgām kāzām, kurpes nolēmusi aizņemties no draudzenes.

Pēc diplomdarba aizstāvēšanas jaunlaulātie devušies uz Mihaila dzimto Stavropoli, kur aizsākusies viņu kopdzīve. Gorbačovu attiecībās valdīja demokrātija un savstarpēja cieņa. Iespējams, no malas, izskatījies, ka vīrs pakļuvis zem sievas tupeles, jo Mihails bez kurnēšanas pacietis Raisa nepraktiskumu. Viņš bez pārmetumiem mācījis sievai gan cept kotletes, gan pagatavot savu firmas ēdienu – pelmeņus. Sievas kļūmes viņš pratis labot, galanti aizrādot. Piemēram, reiz Raisa atradusi uz galda zīmīti: "Tu izvārīji garšīgu boršču! Paldies, dārgā! Tikai mazs sīkumiņš – tu aizmirsi pielikt sāli".

Savukārt Raisa ļoti centusies, lai ģimenē būtu priecīga un mājīga gaisotne. Viņas rūpes bijušas pamanāmas, ka vīram pat prātā nav ienācis pēc darba doties kaut kur citur. Arī Raisa apgalvojusi: "Man neviena cita nebija, kā tikai mans vīrs un mana meita. Es jūtos tik piepildīta".

Pašaizliedzīgā mīlestība arī bija tas papēdis, zem kura ģimenisko drošību tik labprāt baudīja Mihails.

Kā atceras viņu meita Irina, bērnību un skolas laiku pavadījusi draudzīgā ģimenes trijotnē. Viņa agri iesaistījusies kopējās vecāku sarunās un jau piecu gadu vecumā zinājusi, kas ir Kants,  bet vēlāk ar vecākiem diskutējusi gan par Gētes liriku, gan partijas literatūru. Iespējams, pateicoties dvēseliskajai saskaņai,  Mihailam pat prātā neienācis ļauties tik populārai četrdesmitgadnieku krīzei. Ja mājās ir labi, kādēļ bēgt no tās?

1978.gadā pēc vairāk nekā divdesmit gadu kopdzīves, Gorbačovi pārbrauca dzīvot uz Maskavu, tur Mihailam paverās jaunas karjeras iespējas, bet Raisa turpināja būt uzticīgs draugs un padomdevējs.

PSRS pirmā lēdija

1979.gadā Gorbačovs kļuva par jaunāko Centrālkomitejas Politbiroja locekli, bet 1985.gadā, pēc PSRS ģenerālsekretāra K.Čerņenko nāves viņu izvirzīja valsts vadītāja amatam. Tikai tāpēc, ka līdzās bija Raisa, Mihails pieņēma šo drosmīgo izaicinājumu.

Vēlāk kādā intervijā Somijas žurnālistiem Gorbačovs atklāja trīs savus panākumu iemeslus. Pirmais – no vecākiem mantotā spēja savaldīties un nezaudēt galvu sarežģītās situācijās, otrais - saskanīgā laulības dzīve ar Raisu, viņas atbalsts, sapratne un uzticība, trešais - pārliecība un ticība izraudzītajam mērķim.

Pirmās nesaskaņas ar kompartijas bosiem sekoja uzreiz pēc sēšanās jaunajā krēslā. Komunistu elitei šķita nepieņemama Gorbačovu pāra nešķiramība. Taču bez Raisas viņš nespēra ne soli, un pirmo reizi arī patriarhālajā PSRS parādījās sava pirmā lēdija. Par sabiedrības sašutumu Raisa nebrīnījās, jo saprata, ka jēdziens partijas un valsts vadītāja sieva kļuvis par kaut ko abstraktu. Problēmu neviens nesaskatīja līderī Mihailā, bet viņa sievā. Runa bija  par valsts attieksmi pret sievieti, sievu, māti. Pateicoties Raisai, drīz visā Austrumu blokā notika sievietes, kā līdzvērtīgas sabiedrības locekles, legalizācija.

Sarunās ar žurnālistiem Mihails neslēpa, ka ar sievu apspriež pilnīgi visus jautājumus. Tas radīja baumas, ka patiesībā valsti vada Raisa.

Par to Gorbačovu pāris tikai pasmaidīja, bet runas par pirmās lēdijas tēriņiem pasaulslavenos modes namos bija sāpīgi dzirdēt. Tās bija tik pat nepatiesas kā pieņēmumi par stilisti. Patiesībā Raisa turpināja šūt tērpus pie savas Maskavas šuvējas, bet viņas padomdevēja garderobes izvēlē bija meita Irīna. Viņa palīdzējusi mātei izveidot tik elegantu stilu, ka arī citas padomju sievietes sāka to kopēt. Toreizējā ASV prezidenta sieva Nensija Reigana, ieraugot Raisu kādā satriecoši skaistā tērpā, reiz iesaukusies: "Ko gan tā krieviete iedomājas! Vai viņai šķiet, ka ir kāda karaliene?" Taču diez vai karaliene būtu rīkojusies kā Raisa, kura pēc vīra stāšanās valsts priekšgalā pameta savu zinātnieces karjeru, lai tikai būtu blakus Mihailam. Par mājsaimnieci Raisa nekļuva, bet sāka darboties sabiedriskās organizācijās, tomēr pirmajā vietā viņai joprojām bija vīra karjera.

Kad 1991. gada augustā Gorbačovu ģimene atpūtās Krimā, valstī notika apvērsums, un viņi nonāca pilnīgā izolācijā un briesmās. No pārdzīvojumiem Raisa saslima, viņai palielinājās asinsspiediens, tika paralizētas roka, sākās runas traucējumi, bet viņa tomēr nežēlojās.

Kad situācija normalizējās un ģimene atgriezās Maskavā, Raisai sekoja divi infarkti. Nākamajos gados Mihailam nācās bezspēcībā noskatīties, kā sievas veselības stāvoklis pasliktinājās. 1999.gada vasarā Raisa devās uz Vāciju, lai Minhenes klīnikā pārbaudītu veselību un tur tikai apstiprināja jau Krievijā diagnosticēto slimību - leikēmiju. Slimība strauji progresēja, un tikai vīra klātbūtne vēl pāris mēnešus uzturējās Raisu pie dzīvības. Tā paša gada 20.septembrī, nesagaidījusi operāciju, viņa Vācijas klīnikā nomira.

Sievas zaudējums M. Gorbačovam nozīmēja kaut ko neaptverami sāpīgu. Viņš neslēpa, ka ir zaudējis vairāk nekā pusi no sevis. Kaut arī blakus bija meita ar mazbērniem, tas tomēr neatsvēra smago zaudējumu. Sapņos Mihails bieži redzējis savu mīļoto, reizēm zvanījis telefons, un viņš dzirdējis Raisas balsi.

Vēlāk Garbačovs pilnīgi iegrima darbā. Kabinetā stāvēja Raisas portrets, un viņš bieži sarunājās ar sievu.

Gorbačovi bija ļoti spilgts duālo attiecību pāris, Mihails – Napoleons, Raisa - Balzaka. Kad partneris zaudēts, duālajā pārī otram rodas sajūta, ka ir jāiet līdzi.

Gorbačovu ģimenes gadījumā arī valsti pārvaldīja gan viens, gan noteikti abi kopā. Tā bija harmoniska dzīve duālā pārī. Laulība nav tikai tiesības uz seksuālo partneri, bet arī uz psihisku sevis papildināšanu un turpināšanu partnerī.

 

Velta Līvija Miķelsone un Olga Hodireva
Raksts publicēts žurnāla "Sarunas par to" Nr.9, 2005.gada 5.augustā.