Robespjērs mērķtiecīgi valdzina Štirlicu

Kāds Robespjēra tipa vīrietis jau vairākus gadus strādā Anglijā. Latvijā viņam bijušas divas neveiksmīgas laulības – pirmā ar Napoleona tipa sievieti, otrā, kura vēl nav izšķirta ar Gabēnu. Milzīgās domstarpības ģimenē pamudināja viņu apgūt socioniku. Pateicoties iegūtām zināšanām, viņš pieredzes apmaiņā raksta mums vēstules. Nolēmu publicēt pirmo vēstuli, kurā viņš aicina uz diskusijām pārējos.

… Secināju, ka arvien mazāk vēlos braukt mājās. Izrādās, ka mani šeit, Anglijā, mīl. Darbs ir grūts, bet tādos apstākļos skaidri sajūtu, ka darbabiedri mani mīl vairāk kā paša sieva. Nolēmu apzināti atrast draudzeni, un tieši Štirlicu. Nejaušs gadījums man to piespēlēja.

Kādu dienu braucu ar velosipēdu no darba mājās un apdzinu dāmu, kas tāpat kā es, brauca mājās no darba. Viņas velosipēds tā čīkstēja un grabēja ka neizturēju un, piebraucis blakus, tūlīt noskaitīju visus tā defektus. Dāma parādā man nepalika un teica, lai es labāk savējo nomazgājot. Man pietika ar vienu viņas teikumu, lai saprastu – re kur Štirlica!

Es tomēr uzdrošinājos turpināt ar viņu sarunu. Zinot socioniku, atļāvos stāstīt, kādi viņai ir paradumi, kas viņai patīk, un kas nepatīk. Pasteidzu viņu ar savām socionikas zināšanām un piedāvājos saremontēt velosipēdu. Štirlica piekrita. Saremontēju velosipēdu un iepazināmies tuvāk. Mans princips - pieņem mani tādu, kāds esmu. Zinot, ka Štirlicas uzticību var iemantot atklātība, bet ne meli, izstāstīju par sevi pilnīgi visu, par neveiksmi ar sievām, par itin visu. To darīju tāpēc, lai viņai nerastos iespaids, ka pretendēju uz pielūdzēja lomu (kaut gan faktiski tāds bija mans nodoms), vai varbūt esmu seksa tīkotājs. Sadraudzējāmies.

Un tad manas paša izliktās lamatas aizcirtās. Jau trešajā tikšanās reizē sapratu, ka esmu no sirds iemīlējies. Par Štirlicu visu biju paredzējis, bet par sevi nepadomāju. Ceturtā tikšanās reize bija, kad atkal braucām reizē no darba. Tur viņai bija nepatikšanas un vēl pie tam viņa bija apslimusi ar iesnām. Pārtikas rūpniecībā, kur viņa strādāja, tas ir nepieļaujami. Es to ļoti pārdzīvoju. Es parasti nēsāju līdzi ziedi pret iesnām. To arī turpat uz ielas viņai atdevu. Kamēr viņa mājās pārģērbās, veikalā nopirku jūras sāli, ar ko skalot degunu. Tas esot noticis pirmo reizi viņas mūžā, kad kāds tā rūpējoties par viņas veselību. Es to darīju jūtu pamudināts, un no sirds. Kā jau Štirlica, ļoti acīga un gudra sieviete, sāka nojaust manus nodomus. Laikam izdarīju kļūdu, ka atzinos, ko jūtu pret viņu.

Turpmākie notikumi risinājās ļoti strauji. Štirlica sāka aizdomāties, ieturēja tikšanās pauzes, izvairījās tikties. Viņa nebija paspējusi iemīlēties, bet es viņai šķitu ļoti interesants vīrietis. Jutu, ka viņa ir skaitījusi visus manus plusus un mīnusus. Manuprāt, mani plusi - tīrīgs, kārtīgs, godīgs, neuzbāzīgs, miermīlīgs, rūpīgs, maigs, interesants, prot labi ēst gatavot, gudrs, bez kaitīgiem ieradumiem, piekopj veselīgu dzīvesveidu. Mani mīnusi – precējies, astoņu bērnu tēvs, deviņus gadus vecāks par viņu (man 50, viņai 41).

Turpmāk sekoja garš pārdomu laiks. Mēs bijām pazīstami tikai trīs nedēļas. Štirlicai bija jāaizbrauc uz Latviju darīšanās. Viņa vēlējās arī apspriesties par mūsu attiecībām ar savu 17 gadīgo dēlu. No Latvijas viņa atgriezās pēc nedēļas, galīgi nogurusi. Teica, ka daudz bijis darīšanu, un vēl nomirusi arī draudzenes māte.

Tieši tajā dienā, kad atgriezās Štirlica, mēs šaurā draugu lokā atzīmējām manu 50 gadu jubileju. Sagaidījis viņu autoostā, pavadīju uz mājām. Līdzi paņēmu nelielas uzkodas un gabaliņu manis gatavotās tortes. Viņai par pārsteigumu izrādījās, ka es vēl protu gatavot fantastiskas tortes! Pasēdējām, iebaudījām ēdamo un dzeramo un Štirlica neizturēja - ievilka mani gultā. Bet mani „sašāva” liktenīga kļūme. Savā dzīves laikā esmu mīlējies tikai ar trim sievietēm, un labi zināju, ka man jāpierod pie jaunas sievietes auguma un uzvedības gultā. Biju ļoti uztraucies un sekss iznāca tāds samuļļāts, nu nekāds. Nākamajā dienā veicās vēl sliktāk. Pirmās dienas neveiksmes bija galīgi sagrāvušas manu draudziņu. Un otrā notika vēl trakāk, jo nu jau uzdeva mana psihe. Nu galīga izgāšanās! Un viņa mani neprata mierināt…

Intriga paliks nākamajā vēstulē.

Kā Tu, lasītāj, domā? Ko šajā situācijā darīs Robis, un ko darīs Širlica? Nu, pamēģini prognozēt! Ja ir laiks, atsūti savu variantu.

Bet manā skatījumā šis stāsts labi noderēs kādā no socioniķu tikšanās reizēm. Un šajā stāsta vietā, katrs varētu izteikt savas prognozes. Interesanti uzzināt, kā katrs sociotips šādā situācijā rīkotos?! Padalies ar savu pieredzi!

Atraksti mums uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu !