Strīdas taču visi!

Tā domā daudzi precēti pāri un turpina kopdzīvi attiecībās, kuras visbiežāk par normālām un komfortablām nosaukt nevar.

Sākums katrām attiecībām ļoti līdzīgs, partneri viens otru ierauga un satuvinās, bet šodienas brīvdomīgajā laikmetā ātri atļaujas tuvību, it īpaši, ja vēl seksuāli viens otru aizrauj, tad nebaidoties uzsāk kopdzīvi.dažos gadījumos tā pat nemaz nav seksuālā aizraušanās, bet apmulsums, tuvības pārsteigums, ko sniedz pretējais dzimums. Bet vai tā ir mīlestība jeb tikai iekāre, lielākā daļa cilvēku nemēģina iedziļināties.

Kāds jau pusmūžā sastapts kungs, kura dzīves stāstu esam ievietojuši, dalījās ar mums savā pieredzē:

„Jaunības degsmē šķita, ka esmu iemīlējies, sākām dzīvot kopā, dzima bērni, radās kopēji pienākumi, taču šķietamā mīlestība sāka pagaist, bet ne nostiprināties, kā biju gaidījis. Visticamāk rozā brilles nokrita un daudzas lietas sāka kaitināt, līdz vēlāk tracināja pat katrs sīkums, ko darīja vai, pareizāk sakot, neizdarīja manu bērnu māte.

Drīz vien pēc pirmā bērna pasaulē piedzima otrais, taču attiecības neuzlabojās. Sāku aizdomāties, kā tad dzīvo mani draugi, paziņas, vai arī viņu dzīvēs ienāk nesaskaņas un vēsums. Izrādījās, ka daudzi dzīvo man līdzīgi, arī viņu ģimenēs strīdi mijās ar izlīgumiem, dzima bērni, par kuriem jādomā, tie tāpat gāja uz darbu, atgriezās mājās, un tā tas dzīves ritenis ripoja arī viņiem. Bet kurp aiziet mīlestība? Kāpēc iestājusies tāda vienaldzība un rutīna? Kāpēc mana sieviete pārstājusi domāt par savu ārieni, sāka izskatīties kā lauku veča, kāpēc katrā dzīvokļa stūrī ir kaut kas samētāts, bērni staigā nosmulēti un nepieskatīti, bet viņa nevīžīgā uzskatā ik mīļu brīdi pavada pie televizora? Bieži ģimenei izpaliek arī vakariņas.

Man pazuda vēlēšanās viņai pat pieskarties, un es pārstāju ar viņu tuvību, aizejot gulēt atsevišķā istabā. Vēlāk sāku nenākt mājās, biežāk ieskatījos krogos ar grādīgo rokās. Jo gandrīz ikreiz, pārnākot mājās bija jānoklausās stundu garas notācija - ka es nepietiekami viņu mīlot, ka viņai trūkstot seksuālo attiecību, ka mēs kopā vairāk nekur neejot. Dažkārt pat bērnu klātbūtnē tika trauki sisti, esmu pabaudījis arī, kā „smaržo” sastāvējusies trauku lupata, aptinoties man ap seju. Gadi gāja, un es domāju, kāpēc cilvēkam lemta tāda mokoša ģimenes dzīve? Vai tiešām mīlestība pastāv tikai filmās un pasakās?

Tā kādreiz, pabijis veču saietā, man kāds kungs sāka stāstīt par „kaut kādu” socioniku. Man gan nebija ticamības par dzirdēto. Taču pēc kārtējā kautiņa, ko izraisīja mana „mīļotā” sieviete, gulēdams viens sāku domāt - varbūt jāizmēģina, jo faktiski lai saprastu, vai nenormāls esmu es vai mana sieva, pie psihologa vienkārši nevarēju sadūšoties aiziet.

Iepazīstot socioniku, izrādījās, ka man nemaz nebija pat jāiet pie psihologa, jo noskaidrojās, ka esmu pilnīgi normāls un atbilstīgs savam sociotipam, kā man pavēstīja zinoša socionikas speciāliste. Un izrādījās, ka arī mana sieva ir normāla, tikai no „citas mājiņas”, ko socionikā dēvē par kvadru. Vēl noskaidroju, ka saderības tabulā esmu izvēlējies visnesaderīgāko – (K) konflikta attiecību partneri.

Man tika pastāstīts un uz foto parādīts, kāda tipa sievietes man jāmeklē. Sākotnējo domāju, ka tāda „pelēkā pelīte”, kura man tika ieteikta, gan man nepatiks. Taču biju patīkami vīlies. Un kā vēl iepatikās! Jo man palaimējās atrast sievieti no „savas mājiņas”, kura, vēl būdama pilnīgi sveša, jau dažās tikšanās reizēs reizē šķita patīkama un pieņemama, pat mīļa, likās, ka viņu pazīstu jau sen. Tas viss mani ļoti ieinteresēja, jo piedalījos tādā kā eksperimentā. Cilvēki taču nav paraduši partneri meklēt apzināti, ņemot vērā citu izteiktos ieteikumus un prognozes par attiecību nākotni. Parasti apģērbu mēs meklējam ilgi un pamatīgi, izķemmējam lielu skaitu veikalu, kamēr atrodam piemēroto, bet visam mūžam partneri, izvēlamies kaut kur nejauši sastapto. Dažiem laimējas, un tie mūžu nodzīvo ar vienu partneri, bet daudziem, kā arī man pašam pirmo reizi nelaimējas.

Ticiet man, ir jēga noticēt un apzināti meklēt saderīgo! Ir pagājuši pieci gadi, un kopdzīvē mēs esam ļoti laimīgi. Attiecību scenāriji ar viņu (manu aktivatori) pavisam nelīdzinās tiem, kādi notika ar bijušo sievu. Es pat biju gatavs tam, kad arī ar iepazīto svešinieci izraisīsies strīds, kad man metīs ar trauku lupatu, jo dažbrīd pat mēģināju viņi izprovocēt uz strīdu. Taču no viņas pretī man nāca atbilde, ka viņai pat smiekli nākot, klausoties manas provokācijas uz strīdu, jo viņa mani viegli atšifrēja un teica, ka īstenībā es tāds nemaz neesot, tikai tēlojot karotāju. Un mēs pat apkampāmies no prieka. Beidzot es esmu laimīgs un varu justies PATS!”

 

Mums zināms šis un arī daudzi līdzīgi pāri, jo stāsts nav speciāli izdomāts un sacerēts, bet izdzīvots patiesi.

Jaunai zinātnei, kuru sauc par socioniku, ir nākotne, un tā sevi pierādīs un ienāks kultūrā, tikai katras zinātnes ienākšana kultūrā nav uzskatāma par šovu, kuram jādod liela reklāma. Tā ienāk pamazām un pamatīgi. Pienāks laiks, ka cilvēki speciāli ar zinātnes ieteikumiem meklēs sev atbilstošu partneri, un nopietni pie tā piedomās. Atliek tika sagaidīt, kad to mācīs vidusskolās, kad jaunietis, beidzot vidusskolu, zinās savu tipu, sapratīs, kādi partneri viņam ir vissaderīgākie un zinās, kur jādodas studēt. Un tas būs vairāk kā puse no cilvēkam nepieciešamās laimes.

No stāstītā skaidri nojaušams, ka kungs ir sensorais tips, tātad pedantiski kārtīgais, kurš savu dzīvi bija sasaistījis ar vienu no visnesaderīgākajām partnerēm, nepārprotamu intuitīvo tipu. Protams, ka katram sensoram ir vajadzīgs intuitīvā tipa partnere, taču tikai no savas kvadras, kura saderīga partnera ietekmē no „pelēkās pelītes” pārvēršas par elegantu un pievilcīgu sievieti.

Protams, ka mazi strīdi ienāk daudzās ģimenēs, bet svarīgs ir strīda raksturs un laiks, cik ātri partneri salīgst mieru. Parasti saderīgās attiecībās, par kurām no 16 attiecībām var uzskatīt tikai 4, nenotiek bezjēdzīgi un rupji strīdi, tajās partneris netiek sāpīgi aizvainots un viegli atrod kompromisu. Visas maskas saderīgās attiecībās nokrīt, un cilvēks var justies tāds, kāds viņš patiesībā ir – nepārveidojot sevi, nemainot un nepietēlojot. Saderīgās attiecības patiešām ļauj justies PAŠAM.