Kas ir mīlestība?

"Īsta mīlestība līdzīga rēgam – visi par to runā, bet neviens nav redzējis."

Tā reiz teicis kāds gudrs cilvēks, un viņam ir milzīga taisnība, jo cik cilvēku, tik šī jēdziena skaidrojumu. Kopš neatminamiem laikiem dzejnieki, filozofi un zinātnieki mēģinājuši definēt mīlestības jēdzienu - katrs pēc savas izpratnes. Lūk, daži salīdzinājumam.

… mīlestība. Kaut kas senāks par cilvēci un pirmatnējāks par tuksnesi…

Tā ir tīrākā Pasaules valoda. Tā neprasa nekādus izskaidrojumus, gluži tāpat kā Visums, ceļojums laika bezgalībā… neticama pārliecība, ka viss zem šīs saules tapis rakstīts ar vienu un to pašu roku… Un, ja šādas mīlestības nav, cilvēka dzīvei un sapņiem zūd jēga. Tā raksta Pauls Koelju "Alķīmiķī".

Psiholoģijas vārdnīcā mīlestības jēdziens skaidrots šādi:

  • visstiprākās cilvēka konjunktīvās (sadarbības) jūtas un attieksme (arī stāvoklis) pret citu cilvēku;
  • attiecības, kas lielā mērā paredz cilvēka atteikšanos no sava Es prioritātes cita cilvēka labā;
  • mīlestība saistīta ar laimi un tās būtība ir starppersonu vienotība un atbildība, sava Es un cita Es pilnīga saplūšana. Tas ir savstarpējo attiecību dziļums un spēks. (Ē.Fromms);
  • tā ir sociālā vērtība.

Psihologs un psihoanalītiķis Pjērs Dako uzskata, ka mīlestības būtība ir dot, ka mīlestība ir zināšanu un izpratnes akts, kas izpaužas dzimumdzīvē, sniedzot pilnīgu saplūšanu, dodot spēku, atjaunošanos un svētlaimi, ka mīlestība ļauj uztvert otra cilvēka būtību pilnībā.

Dziednieks A. Svijašs mīlestību uzskata par cilvēka prāta apmuļķošanas līdzekli laika posmā, kad viņam jāstājas laulībā ar savu karmisko pretpolu, kā arī par psihisku saslimšanu, kas cilvēkiem atņem veselo saprātu. Jēdziena "mīlestība: skaidrošanu varam turpināt līdz bezgalībai, jo katrai tautai, katrai kultūrai, katrai filosofijai ir sava mīlestības izpratne. Arī jūs izteiksiet savu, uz personīgo pieredzi balstītu, savam sociotipam atbilstošo mīlestības definīciju.

Bieži socioniķiem vaicā: "Vai uzzinot sociotipu, nesaderīgs partneris jāmaina pret saderīgu? Un kur paliek mīlestība?" Atbilde nav tālu jāmeklē. Daudzi cilvēki ir izbaudījuši, kādēļ rodas domstarpības, kādēļ saskarsme kļūst apgrūtinoša, partnera uzvedība satrauc un kaitina. Socionikas zināšanas palīdz izprast, kuras rakstura iezīmes dominē attiecību sākumā, kuras atklājas pēc partnera tuvākas iepazīšanas. Šīs zināšanas dod brīnišķīgu iespēju uzzināt vai kopdzīve būs saderīga vai tā pēc neilga laika sabruks. Jūs spēsiet uzzināt, ko dzīves laikā varat sagaidīt no sava partnera, kā arī palīdzēt atrisināt dzīves laikā radušos sarežģījumus.

Visbiežāk notiek tā, ka pazīšanās sākumposmā rodas vēlme partnerī ieraudzīt sev tīkamās rakstura iezīmes. Reizēm tās pamana uzreiz, reizēm pēc kāda laika, bet reizēm tās vispār nepamana.

Kļūdoties izvēlē, parasti vainojam to otro un brīnāmies, kā tik jauks, mīļš (iedomātais) cilvēks pēkšņi pēc kāzām varēja tā izmainīties un kļūt nepatīkams, nožēlojams, ar kuru nav iespējams dzīvot kopā. Patiesībā varam vainot paši sevi, jo piedēvējot partnerim neesošās rakstura iezīmes, nepamanījām viņa patieso raksturu.

Bieži šķirtie pāri atzīstas, ka attiecību sākumposmā patiešām bija radušās šaubas un nojausmas, ka nekas labs nav gaidāms. Visbiežāk šīs aizdomas mēģinām kliedēt apzināti, mierinot sevi ar domu, ka gan jau viss nokārtosies, jo vēl viens pie otra neesam pieraduši, ka ar laiku viss būs labi. Un gan jau es pēc kāzām viņam (viņai) ierādīšu īsto vietu!

Iesaku ieklausīties vērīgāk savā sirdsbalsī! Ja kādas nepieņemamas rakstura iezīmes partnerī pavīd jau attiecību sākumposmā, tad noticiet, ka visdrīzāk attiecības būs nesaderīgas. Savukārt, ja attiecības veidojas ar lieliem pārrāvumiem – "te mēs šķirti, te mēs divi", kā dziedāja savulaik Aija Kukule, tas ir nepārprotams signāls, ka labāk pārtraukt attiecības tūlīt.