Saruna, dzerot kafiju

Zināms, ka viena puse iezīmju cilvēkā izpaužas spēcīgāk, bet otra puse - daudz vājāk. Bieži novērots, ka cilvēks nespēj pieņemt sev atbilstošo sociotipu. Tas izskaidrojams ar to, ka cilvēks nespēj atzīt savas nepilnīgi attīstītās rakstura iezīmes. Tā ietekmē cilvēks vēlās pieņemt vēlamo par esošo. Novērots, ka loģiskie vēlas kļūt ētiski (un otrādi), intuitīvie - sensori (un otrādi). Vēl novērots, ka sociotips vēlas būt tieši tāds, kāds ir viņa papildinošais duālais.

Zemāk humoreskas veidā sniegta sarunas, kādas notikuša sociotipa noteikšanas intervijas laikā. Var gadīties, ka arī Tu sevi atpazīsi.

Pasmaidīsim kopā :)

Donkihots

Nu ko jūs, kāds no manis var sanākt loģiskais, ja es uzreiz nevaru paskaidrot, kas ir lamdas sadalījums stohastiskajā dispersijā! Un man nācās griezties pie speciālistiem. Arī viņi neizprata tā galveno jēgu, bet es uz viņiem neapvainojos.

Vai jūs ēdīsiet cepumiņus? Nokrita? Nu nekas, ja neizvārtīsies, tad nesapratīsim ēdiena garšu!

Dimā

Nē, nē, es no pašas bērnības neprotu gatavot! Mani tas tā uztrauc, tā uztrauc, kā sāk gribēties ēst. Vēl papildināt? Lūk, man rezervēti cepti kartupelīši ar sēnītēm, nekautrējieties, arī vēl kompotiņu ielejiet!

Gardumi? Nu nē, kādas tur delikateses, viss taču tik ikdienišķs, pierasts! Īstas delikateses, piemēram, paellu, es gan nespētu izgatavot, tur tik daudz sastāvdaļu un tāda sarežģīta pagatavošanas tehnoloģija, bet jūs sakāt, ka es sensorais!

Ak jums nedaudz kafijās izlijās, neuztraucieties, visu tūlīt nokārtošu! Pie kam vēl jūs uzcienāšu ar mājās gatavotu saldējumu. Man tikai no ledusskapja jāizņem!

Robespjērs

Es noteikti esmu ētiskais! Un to jums vienkārši varu pierādīt!

Lūk, mēs jau pusstundu sarunājamies un man pa šo laiku radās jau trīs dažādi manas ētiskās dabas apstiprinājumi. Nedomāju, ka jums vajadzētu kavēt laiku manis pārliecināšanai. Ir taču tik daudz interesantākas nodarbes. Un jūs par viņām zināt?

Es, protams, esmu ar mieru turpināt ar jums sarunāties neformālā vidē, jo, kā ētiskais, jūtu jūsu dzīvesprieku un talantu kontaktēties.

Igo

Nu ko Tu saki! Es ētiskais! Sasmīdināji mani! Bet runā, runā un nepiemirsti uzcienāties! Apēd cepumiņu! Vai aizrijies? Nekas, nekas, es tev pa muguriņu paklapēšu. Tā, tā, būs jau labi! Paglaudīšu, lai pāriet izbīlis. Starp citu, nav ko ar sausiem cepumiem aizrauties, manā mājā arī alutiņš atradīsies. Arī vēzīšus uzvārīsim, būs laba uzkoda! Jā, jā, es noteikti esmu visīstākais intuīts, jo vienmēr intuitīvi spēju sagādāt rezerves, lai manās mājās noderīgā brīdī būtu alus, vēzīši un citas gardas lietas. Lūk, tādēļ jau ar mani nepazudīsi! Bet tagad pastāstīšu, kā mēs vakar paballējāmies!

Maksims

Kas cilvēkā galvenais? Nu pareizi! Cilvēkā galvenais – audzināšana. Tāpēc arī es jau no bērnības nodarbojos ar sevis audzināšanu. Un tas arī ir galvenais apliecinājums tam, ka esmu ētiskais. Pat vēl vairāk, šajā aspektā varu piemetināt – ka man ir izdevies audzināt visus savus tuviniekus. No kurienes jūs to ņēmāt, ka es esmu loģiskais? Es pat neko necenšos pietēlot! Un nedomājiet arī, ka es sagatavojos šai sarunai, bet te lomu spēlē sevis disciplinēšana un ieaudzinātā rakstura noturība. Es attiecības veidoju, saskaņā ar instrukciju, ka arī pēc tā, ko esmu uzzinājis, lasot grāmatas. Visi ētiskie taču tā rīkojas. Skan taču pārliecinoši.

Hamlets

Man nav laika ar jums sarunāties, darbi deg! Šausmas, viss uz maniem pleciem, viss tikai man! Vienu iedvesmot, otru atbalstīt, piekto – desmito nomierināt! Nu ko jūs sakāt! Es ne būt neesmu emocionāls cilvēks! Neesmu emocionāls, es teicu!!! Mani pavisam neuztrauc svešas jūtas, un vispār, kādēļ šeit tāds bardaks?! Aizvāciet šos cepumus! Kad esmu uztraukts, uz ēdienu pat paskatīties nevaru. Ai, mans smalkais dvēseles stāvoklis man pašam bieži nav izprotams. Taisni šausmas! Labi, ko es te, strādāt taču vajag!

Jeseņins

Cienītā, jūs mazlietiņ aizmaldījāties vērtējumos. Jo es taču esmu sensorais! Man tik ļoti patīk gulēt šūpuļtīklā, lūkoties zvaigznēs un sacerēt romantiskus pantiņus. Kafijiņu? Cienājaties ar cepumiņiem! Lūdzu piedošanu, ka vairāk nekas mājās nav pagadījies, piemirsu ieskatīties ledusskapī... Nu nekas, gan paspēšu rīt... Jūs taču pie manis rītdien ienāksiet? Uz īsu brīsniņu? Padzert kafiju ar ..nu ar to, ko Dievs būs sūtījis? Gaidīšu, ļoti gaidīšu! Man tā patika, ka jūs protat tik vienkārši pastāstīt par socioniku... tikai es neesmu intuīts. Nu varbūt tomēr mazdrusciņ. Bet vai jūs neapvainojāties? Jūs tik daudz ko zināt un tik patīkami jūsos klausīties...

Žukovs

Vēl un vēlreiz saku nē! Vienkārši tādēļ, ka tas nevar būt. Es vienmēr virzos uz nosprausto mērķi, un kā jūs domājiet, kas mani uz to virza? Protams, intuīcija! Sensorika – tas ir pat rupji teikts, jo man gribās taču romantikas, maiguma. Tādēļ stingri un ar pārliecību es varu jums paziņot, ka esmu intuīts. Un punkts!

Balzaks

Nē! Ja jūs vēlaties mani tā nosaukt – kāds varbūt strīdētos, bet es nē. Velti tērēt laiku lai izskaidrotu, kādēļ neesmu es intuīts, neredzu tam jēgas. Kaut vai par podiņu nosauciet, un ko tas jums dos?! Bet man?! Tikai lūdzu nevajag bezmērķīgas emocionalitātes.

Ka mana uzvedība neierakstās modelī. Nu un kas? Es vienkārši tāds esmu. Bet varbūt uzcienājieties, kafija kannā, krūzītes bufetē. Visu jau var redzēt. Jūs taču pārliecinājaties, ka esmu sensorais.

Napoleons

Kā jūs mani nosaucāt? Par Napoleoni! Nu tas ir interesanti! Bet par kādiem nopelniem? Parasti es vados pēc savas saprātīgās loģiskās domāšanas, un man kaut ko grūti iestāstīt, kas man piemīt vai nepiemīt.

Draizers

Es ticu savai intuīcijai un parasti svešus cilvēkus tuvu sev nepielaižu. Jo tas nav saprātīgi. Ko var zināt, kas katram aiz ādas? Starp citu, lūk, cepumiņi, un vēl saldējums. Jums tēju vai kafiju? Tas, ka esmu uzmanīgs un laipns cilvēks, vēl neko neliecina. Uzskatu, ka ir cilvēki, kuri etiķeti pārvalda labāk un ir vēl laipnāki par mani. Starp citu, atvainojiet. Vai pietiekoši jūs pārliecināju? Tātad es varētu būt intuitīvi loģiskais?

Džeks

Lieta darīta! Vispār neesmu tik nopietns, lai uzskatītu sevi par loģisku. Es taču daudz smejos, nebaidos parādīt savas emocijas. Vai tad tas mani padara loģisku? Jūs taču piekrītat, vai ne? Vispār, man liekas, ka šo tipošanas mākslu jau sapratu. Derīga lietiņa, vispār. Vai tad es neesmu gana ētisks?

Dostojevskis

Man ir patiesi žēl, bet jūs maldāties! Lieta tāda, ka es nemaz nespēju būt tik humāns, kā aprakstīts raksturojumā. Esmu pārāk sauss loģiskais un man liekas, ka cilvēki pārāk bieži nespēj saprast viens otru. Man žēl, ka cilvēki nespēj izprast attiecību nozīmi un iedziļināties cilvēku dvēselēs. Tīri formāli es spēju viņiem visiem palīdzēt. Viņi grib visus mērīt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem, nesaprazdami, ka tas rada ikdienas nesaskaņas. Piedevām, man grūti viņiem to iestāstīt, reizēm šaubos, vai viņi mani sapratīs. Ja būtu ētiskais, tad es to spētu! Liels paldies par cepumiņiem! Tas bija ļoti laipni. Un, vispār, esmu pateicīgs, uzzinot, ko jaunu.

Štirlics

Jums šķiet, ka es tik viegli jums noticēšu? Kā labi audzināts ētiskais, varu arī jūs uzklausīt! Ētiskajam jāprot argumentēti pārliecināt cilvēkus, kā jārīkojas pareizi. Mans laiks iztek. Bet turpiniet vien runāt, es tikmēr Jums kafiju uzvārīšu. Cienājieties, tie ir mājas cepumi, bez konservantiem, viss dabīgs. Tā strādā mana intuīcija, Nē, man kategoriski nepatīk, ka jūs mani nodēvējāt par loģisko, es taču esmu tik emocionāls. Tikai ētiskajam pietiks pacietības ziedot savu pusdienlaiku tam, lai objektīvi pārliecinātu par taisnību.

Gabēns

Kā man izdevās ledusskapi salabot? Viennozīmīgi skaidrs, ka pilnīgi intuitīvi redzu, ka antifrīzā ir sūce, un man uzreiz pieleca, kas šeit darāms. Bet vai tad citi to dara kaut kā citādāk? Un kā tad viņi spēj mājās kaut ko salabot? Nesteidzieties, kur jūs tik strauji visas Reiņina pazīmes uzskaitiet, labāk iedzersim kafiju. Jā, starp citu, vēl kaut kas palicis no pīrāga, uzcienājaties! Vai citronu varu piedāvāt? Tikai uzmanieties, karsts, neapdedzinieties! Lūk, tur sudraba karotīte! Stop, viņa ātri sakarst, izņemiet karoti no krūzes, citādāk dzerot tā vēl acīs iedursies! Kā es to zinu? Intuīcija taču man to pasaka, tādas lietas uzreiz redzu, gan kad antifrīzs tek, gan kad karotīte jāizņem.

Hakslijs

Vau! Jūs taču jokojat! Jo faktiski es esmu izteikts sensorais! Man patīk lietu kārtība mājās. Man patīk māksla, veclaicīgas smukas lietas.

Ak kafiju...! Jā, jā, pavisam piemirsu, bet kur man ir kafija? Neuztraucieties, gan jau atradīšu, man tas bardaciņš virtuvē sagadījies tādēļ, ka es tikko beidzu kursa darbu pēc negulētas nakts un nebija laika ievest kārtību. Sliktākā gadījumā pie kaimiņiem aiziešu. Ja jūs zinātu, cik viņa gardus cepumus cep! Viņa ir brīnišķīga sieviete, mēs vienmēr atrodam kopēju valodu. Viņa man dod padomus, kas manā interjerā jānomaina, bet es protams, nevaru pagaidām atrast laiku priekš tā.

Bet ja ar cilvēkiem vajag kaut ko sarunāt, man nav problēmu, jo mani kā sensoro, vienmēr viņi klausa. Bet ja kādreiz neklausa, es neuztraucos. Nu lūk, jūs mani par intuītu nosaucāt, es par to neapvainojos, jo es sevi pazīstu ļoti labi.

Vai iepazīstināt jūs ar kaimiņieni? Pierakstīju es viņas cepumu recepti, bet man pagaidām nav sanācis uzcept.