Pirmās kvadras valoda

Donkihots un Robespjērs

Būtiskākais valodā:

  • Bagātīga daudznozīmīgu, visaptverošu un vispārinātu vārdu lietošana;
    "Balta mana māmuliņa, balta bērnība, baltās akācijas zied; uz visiem kokiem mežā balts guļ sniegs; baltā dzīve, vai no tevis man balti mati?" (I.Ziedonis. Epifānijas.)
  • Paradoksi:
    "Valoda nevar būt bez domas, doma var būt bez valodas." (J.Rainis. Aforismi.)

  • Savas nozīmes piešķiršana vārdiem:
    "Vispusība un diletantisms atšķiras viens no otra tā, ka pirmā aptver no daudziem arodiem galvenās domas, kas guļ pamatā; otrā turpretī salasa spilgtākās domas, kas rēgojas visvairāk redzamā augšpusē. Vispusība iet uz galveno un visumu, - diletantisms uz sīkumiem un daļām." (J.Rainis. Aforismi.)

    "Ceļa puse ir pie pirmā soļa aiz sliekšņa." (J.Rainis, Aforismi.)

    "Pēc būtības dzīve un nāve ir vienādas. Dzīve ir miršana ik brīdi ilgus laikus; mēs to saucam pareizi par pārvēršanos.
    Nāve ir miršana piepeši un vienu reizi; mēs to saucam nepareizi par iznīkšanu." (J.Rainis. Aforismi.);

  • Stingra ticība saviem vārdiem un spriedumiem (norādes: "es domāju", "tas ir loģiski", "manuprāt", "manas domas", "savas domas" u.tt.):
    "Es demokrāts un paradis ievērot vairuma spriedumu; palikt pie savām domām un pūlēties propagandēt viņas masā tik ilgi, kamēr viņas spriež par jautājumu no jauna un nāk pie manām domām. Nekad es negribu nošķirties nost tādēļ, ka man citāds uzskats, nekad uzstāties atšķirts un naidīgs, jo tad ir daudz mazāk varbūtības, ka es savas domas izvedīšu masā. Tā, pēc mana prāta, jāturas arī visām frakcijām, un tās nedrīkst atšķirties no kolektīva, bet tām jādarbojas tur kā raugam." (J.Rainis. Piezīmes.);

  • Daudz abstraktu vārdu leksikā, minimāls realitātes tēlojums;
    "Kur ir ceļš uz tālo laimes zemi?
    «Es to nezinu, man laimes nava,
    Man tik ilgas ir, - bet zinās mākons,
    Tas tik balts un laimīgs peld pa gaisu.» (J.Rainis. Ceļš uz laimes zemi.)
  • Daudz šaubas par to, kura cilvēka viedoklis pareizāks;

  • Daudz šaubas par rīcību (kā rīkoties pašam un citiem):
    Cik skaista jūra ir!
    Kā es to nezināju?
    Un taču reizu reizēm es
    Gar jūru gāju.

    Man vēlreiz jābrauc ir,
    Lai pārliecinos labi,
    Vai tiešām tā? (J.Rainis. Jūras skaistums.)


  • Dzeja - filozofiska, atturīga no jūsmošanas, salkana, gaisīga, savas jūtas atveidotas vispārināti, reizēm bezpersoniskumā:
    "Kas mēs esam – balti, dzelteni vai melni,
    Mucā auguši vai par mucām uzauguši,
    Neirotiski tārpi vai kalnā kāpēji –
    Ir atkarīgs no nāves.
    Kāds es miršu, tāds es esmu." (Roberts Mūks. Jau tagad.)

    "Neiespējami aptvert bezgalību
    Laikā un telpā.
    Svarīgi saprast dzīvotgribu
    Savā īsajā elpā." (Imants Ziedonis. Neiespējami aptvert bezgalību.)

    "Dienas ir
    Sprādzienu
    Sērija.
    Ieelpā,
    Izelpā,
    Elpā;
    Ieelpā,
    Izelpā,
    Elpā
    Motors caur dzīvi rauj.
    Pārējais viss nav svarīgi.
    Kompresijas telpā
    Nepārtraukti un klusi
    Svece dzirksteli šauj." (Imants Ziedonis. Motors.)

Igo un Dimā

Būtiskākais valodā:

  • Bagātīgs fiziskās realitātes tēlojums valodā, izslēdzot jebkādas nekonkrētības (piemēram, nevis vienkārši „ērts skapis”, bet „skapis ar tik un tik plauktiņiem”);
  • Bagātīgs izsauksmes vārdu lietojums ("ak", "oi", "vai" u.tml.);
  • Mīļvārdiņi, pamazināmās formas vārdi, gan dzejā, gan ikdienas situācijās: ("dieniņa", "brokastiņas", "cilvēciņš", "dieniņa", "zālītes", " jociņš"  u.tml.);

    "Tik jautra kā burbuļu avotiņš,
    Tik sēra kā pāri tam vītoliņš,
    Deg acīs zaļš spītības uguntiņš,
    Iz pirkstu galiem skrej zibentiņš-
    Jā, tāda es esmu, to zinat!" (Aspazija. Tāda es esmu.)
  • Neloģiski izteicieni un pārspīlējumi, kuri piešķir īpašu emocionālu pieskaņu ("tējkanna čurā", "maza šance", "maziņa šmucīte" u.tml.).
  • Dabas skaņas un to atdarinājumi: ("Cil-lī!", "Čir-čir!", "Čuču, iček, ičīičiček!", "Klikliklik!", "Spudūkš!",  "Ko-ko-ko!", "Ho")

Varētu likties, kā tik dažādi tipi spējīgi sarunāties, nepārprotot viens otru. Pirmā kvadra ir bērnu kvadra, kura bez kautrēšanās apspriež visas lietas pēc kārtas, katrai lietai atrodot savu nozīmi. Igo un Dimā savas konkrētās un tiešās sapratnes dēļ gaida, ka viņiem visas nepazīstamās un grūti saprotamās lietas izskaidrotu gandrīz bērnu līmenī, veltījot pienācīgi daudz laika, taču no visiem sešpadsmit tipiem tik pamatīgi un saprotami to spēj izdarīt tikai viņu  saderīgie Robespjērs un Donkihots.

Ar pārējo Kvadru sociotipiem saskarsmē radīsies lielāki vai mazāki pārpratumi, un bieži pat nesadzirdēšana. Savukārt Robespjērs un Donkihots bieži ir jaunatklājēji, kuriem spēcīgi attīstīta intelektuālā pieeja visiem dzīves jautājumiem. Viņiem raksturīga saplūšana ar lietām, kurām viņi pievērš uzmanību. Reizēm rodas iespaids, ka viņi dzīvo citā pasaulē, "ar galvu smiltīs", nedzirdot, kas notiek apkārt. Tieši tāpēc viņiem vajadzīgi sociotipi ar augstu sabiedrības pulsa izpratni un spējām pievērst uzmanību aktuālākajam. Tie ir tikai Dimā un Igo. Pārējo sociotipu mēģinājumi pārliecināt Donkihotu un Robespjēru pievērsties kaut kam būtiskākam var ciest sakāvi, bieži pat paliekot nesaprastam un nesadzirdētam.

Pirmā kvadra domā nevis vizuālos tēlos, bet vārdu nozīmēs. Katru priekšmetu, lietu, parādību viņi sasaista ar kaut ko konkrētu. Ja viņiem nav kļuvis skaidrs priekšstats par to, ko tu domā izteikt ar konkrēto vārdu, tev var šķist, ka viņi domā ačgārni. Patiesībā viņu vēlēšanās ir noskaidrot vārda nozīmi un jēgu. Tāpēc pirmās kvadras atslēgas jautājums ir "Kāpēc?" Jo biežāk tu izmantosi šo jautājumu saskarsmē ar pirmās kvadras sociotipiem, jo izsmeļošākas atbildes saņemsi.

Lasītāj, tu nesadzirdēsi konkrētas norādes no šīs kvadras sociotipiem, kā rīkoties. Taču šie četri sociotipi var sniegt izvērstu skaidrojumu, kāpēc viņiem konkrētā aktivitāte šķiet nozīmīga vai nenozīmīga.

 

Nākamajā turpinājumā sekos apraksts par otrās kvadras valodu.