Trešās kvadras valoda

Napoleons un Draizers

Valoda un uzvedība, kas izveidojusies melnās sensorās funkcijas ietekmē:

  • norādes uz redzes uztveri, kurā viss saskatītais tiek novērtēts pēc skaistuma, estētikas, elegances, formas;
  • norādes uz priekšmetiem acīs krītošajās krāsās (neizdalot toņu nianses);
  • grafiskie attēlojumi saskaņā ar dabā pastāvošiem elementiem (līnijām, punktiem, šķērssvītrām, figūrām)

„Tev joprojām uz televīzijas ekrāna it kā „krīt sniegs”, un viņš rāda neskaidri”

„Acīs mirgo riņķi varavīksnes krāsās”

  • norādes uz gaismu: mirgo, laistās, zibsnī, zibeņo, dzirksteļo;
  • norādes uz trokšņiem: radiators pakšķ, ūdens plikšķina, lietus dauza jumtu, pulkstenis tikšķ, vējdzirnavas čīkst un kauc;
  • izmēri un formas: garums, platums, augstums, staltums, tievums, resnums, līkums, asums, vijīgums, kvadrātveidīgs, riņķveidīgs, grumbuļains; lūk, tāda garuma, tāda platuma (papildinot ar žestu valodu), u.tt.;
  • norādes uz skaitu, bet ne ciparos izmērāmu: lūk tik, šitik, maksimāli, sīkumi, gabali, kripatas, druskas;
  • pastāvīgās fiziskās īpašības: ciets, smags, lipīgs, staipīgs, glums, gluds, raupjš, rupjš, tukšs, izturīgs, pilns, piepildīts, pārpildīts, pārmērības;
  • telpa un tās īpašības: caurums, līkums, izliekums, izbīdījums, šaurums, ciešums, plašums, līdzenums, nelīdzenums, pieejama, nepieejama, slēgta, atvērta u.tt.;
  • priekšmeta vietas precizējumi: līdzās, blakus, tālumā, tuvumā, iekšā, ārā, skats no priekšpuses, skats no aizmugures, centrā, nomalē, tur, no šejienes, no turienes u.tt.
  • kategoriskas un nepārprotamas vēlmes: „davai, izdarīsim” (3.kvadra piesavina skanīgākus vārdus no citām kultūrām), ļoti vajag, tas ir lieki, man to nevajag;
  • norādes uz to, kas ir vai nav: pietiekami, nepietiekami, pietrūkst, pārpalikums, mans, tavs, cits, svešs;
  • fiziskas darbības ar objektiem: iegūt īpašumā, atsavināt, iemantot tiesības, pielikt, pievienot, turēt, neatdot, pārtaisīt, atņemt, saķert, noturēt, saspiest, nepadoties, izmest, neņemt vērā u.tt.
  • tiešs fizisks kontakts ar objektu, tai skaitā pārnestā nozīmē: sist, dauzīt, pārveidot, saliekt, nobīdīt, iejaukties, mīcīt, ielīst, saskrieties, grūstīt, pārstumt, pārbīdīt, izmest u.tt.
  • spēka un enerģijas apraksts: aktīvs, pasīvs, snaudulīgs, spēcīgs, enerģisks, vārgulīgs, turēties pretī, panākt savu;
  • cīņas un pretestības apraksts: agresija, cīņa, spiediens, uzstājība, neatlaidība, pakļaušana, uzvara, zaudējums, pretdarbība, nepiekāpība, sadursme u.tt.

Valoda un uzvedība, kas izveidojusies baltās ētikas funkcijas ietekmē:

  • attieksmes pret mani: ciest nevaru, apmierina, neapmierina, patīk, nepatīk, nīst, mīl, mani pārsteidz, baidās, pateicīgs, nepateicīgs, sajūsmināts, lepns, lepojas, skumst, uzticas, neuzticas, novēl, nolād, varu paļauties u.tt.
  • ietekme uz jūtām: satraukt, nevaldīt pār sevi, interesēties, apnikt, pārliecināt, apbēdināt, nosodīt, atgrūst, patikt, piesaistīt, darīt nervozu u.tt.;
  • jūtas: pateicība, vaina, uztraukums, uzbudinājums, ļaunums, uzticība, mīlestība, naids, garastāvoklis, prieks, miers, līdzjūtība, laimīgs, nelaimīgs. aizraušanās;
  • cilvēku savstarpējo attiecību nemainīgums: savstarpējās attiecības, pārraut attiecības, nodibināt attiecības, uzlabot attiecības, izveidot draudzīgas attiecības, saglabāt attiecības, attīstīt attiecības;
  • psiholoģiskā distance: tuvs, tāls, savs, svešs, sastrīdējušies, ienaidnieks, dārgs, draudzība, paziņa, mīļotais, atklātība, piesardzība, pietuvoties, atgrūsties;
  • sakari: uzturēt sakarus, sasaistīties, veidojas romāns, esmu atkarīgs, sapinies attiecībās, atšūt, just pienākuma sajūtu, attiecību saites, atbalsts u.c.;
  • objekta ētiskā novērtējums: pretīgs, zvērīgs, riebīgs, brīnišķīgs, interesants, tāds nekāds, skaists, vislabākais, apdāvināts, labs, slikts, garlaicīgs, šausmīgs;
  • objekta nosodošais novērtējums: nelietība, nekrietnība, melis, nelietis, kaza, cūka, maita, sivēns, draņķis, izdzimtenis, krāpnieks, neģēlis;
  • galvenās rakstura iezīmes: laipns, devīgs, piemīlīgs, altruists, egoists, lokans, lepns, labs, uzticams, uzticīgs, dvēselisks, sirsnīgs (un visi no tiem atvasinātie), nelietīgs;
  • cilvēku uzvedība: laipns, prot uzvesties, nelietīgs, taktisks, ļaunatminīgs, izaicinošs, diplomātisks.


Balzaks un Džeks


Valoda un uzvedība, kas izveidojusies baltās intuīcijas funkcijas ietekmē:

  • laiks, procesi, ātrums: bezgalīgi, ātri, nākotnē, tagadnē, mūžīgi, plivināties mākoņos, laiku pa laikam, viss pāriet, viss aiziet, viss tek un mainās, dinamiski, vilkties garumā, ilgi, mainīgums, ilgu gadu laikā, plūstoši;
  • laika plūduma izjūta: laiks skrien, traucās, velkas, ievelkas, plūst, rit, tek, viss savā laikā, velti iztērēts laiks, jūtu katru minūti, netērē svešu laiku, steiga, bez steigas;
  • cilvēka un laika savstarpējā ietekme: iegūt laiku, nogaidīt, dzīvot savā tempā, jaunība, vecums, briedums, saspiest laiku, pasteidzināt notikumus, vilkt laiku garumā;
  • notikumu, procesu, sakarību savstarpējā ietekme: vispārīgi, kopumā, pilnībā, pa lielam, pa mazam, globāli, pasaules mērogā, zīmīgi, kosmoss, mistiski, noslēpumaini, uz kopējā fona, pāriet no viena uz otru, zīme, pretrunas, liktenis, tā bija lemts;
  • procesu prognoze: vīzija, redzējums, sagaidāms, notiks, prognozējams, nojausma, nākotne;
  • nemateriālā daļa cilvēkā: iedomāties, dvēseles dziļumā, līst dvēselē, augstākā jēga, gars, dvēsele, ideja, priekšstats, fantāzija;
  • iekšējie procesi: murgs, noskaņa, iedvesma, ticība, iekšējie meklējumi, pretrunas, šaubas, meditācija, melanholija, mainīgums, transs, svārstīgums, nostaļģija, ilgas, noskaņojums;
  • apstākļa vārdi garastāvokļa atspoguļojumam: nemierīgi, mierīgi, viegli, drūmi, tukši, gaiši, klusi, skumji, baisi, trauksmaini;
  • atmiņas procesi: atmiņas, atceres, iespiesties atmiņā, aizmirst, atcerēties, atmiņu plūsma, izdzēsties no atmiņas, atgādināt, es atceros;
  • asociācijas: asociējas ar kaut ko, vedina domāt, lika atcerēties, atspoguļot konkrēto notikumu, mīklains atspoguļojums, kaut kas man tā kā saka priekšā;
  • iekšējās pasaules skaņas: manā tempā, iekšējā balss, iekšējais ritms, ieklausīties sevī, harmonija, disharmonija, disonanse, piešķirt sev ritmu, melodija, motīvs, tonalitāte, atsaukties, ieturēt pauzi, ieklausīties;
  • nenoteiktība: kaut kur, kaut kas, kaut kāds, noslēpumains, neizskaidrojams, nenoteikts, neizdibināms, nesasniedzams, vārdiem neizteicams, kaut kāda būtne (ļoti daudz nekonkrētu vārdu ar priedēkli ne-);
  • objekta tēla uztvere: līganums, dūmaka, skices, neskaidri, nekonkrēti, nianses, pustoņi, parādies, apslēpts, akvarelis, izplūdis;
  • ļoti daudz izteicienu ar ūdeni, visos tā veidos: ūdens, šļakatas, pali, plūdi, šaltis, noteces, ūdenskritumi, plūsmas, strūklas, strūklakas, dzīles, viļņi, iegrimt sevī.

Valoda un uzvedība, kas izveidojusies melnās loģikas funkcijas ietekmē:

  • precīzās zinības: konkrētā situācijā, pievest piemēru, detalizēt, zināt, paraugs, miniet citātu, sakiet ciparu, stāstiet faktus, bet kā gan citādāk, to vajag zināt, es zinu, ka…;
  • parādības atbilsme vārdam: viss savās vietās, viss pa plauktiņiem, katram sava vieta, tātad, konkretizē, saki noteikti, definē, termiņš, terminoloģija, ņemt vērā, to sauc [tā], „ja rakstīts – naglas, tātad naglas”, „ja ir ārā nakts, tātad jābūt tumsai”;
  • pamatojumi: arguments, pierādījums, ticami, paskaidrot, viennozīmīgi, nepārprotami, atsaukties, sniegt atsauci, konkrēts nosaukums, apstiprinās, praksē, praktiski, kā pareizi, teorētiski un praktiski, pārliecināt ar piemēru, eksperimentāli;
  • precīzas mērvienības: daļas, tilpumi, koeficienti, nosvērt, izdalīt, atzīmēt, nomērīt, uz pusēm, trīs ceturtdaļas, cik maksāja, „iemīlējies uz 75%”;
  • precizējoši jautājumi: faktiski, kā tieši?, kā tas saucas?, no kurienes tas zināms?, tu esi pārliecināts?, noskaidro!, ko jūs ar to domājāt?;
  • precizējoši iestarpinājumi: proti, t.i., un tātad, konkrēti, citiem vārdiem sakot, īsumā, visdrīzāk;
  • objektīvās parādības un likumi: realitātē, likumsakarīgi, faktiski, objektīvi, pareizi, fakts, princips, cēloņi, sekas;
  • objekta procesu dinamika: algoritms, ieslēdzas, atslēdzas, mijiedarbība, izpildīt, kustēties, darīt, iet, lietot, izlabot, mehānisms, „to dara šādi”, „tagad visu pēc kārtas”, „kā tas darbojas?”, „smadzenes nedarbojas” u.tt.;
  • ražošanas tehnoloģijas: izstrādājums, ražošana, metode, metodika, instruments, produkts, metode, tehnoloģija, remonts, funkcionalitāte, funkcija;
  • procesu kvalitātes novērtējums: jēdzīgi, bezjēdzīgi, funkcionāls, lietderīgs, izdevīgs, konstruktīvs, optimāls, rezultāts, racionāls, ekonomisks, optimāli, efektīvs, produktīvi, praktiski, derīgs, nederīgs, izmaksas;
  • objekta īpašības: kvalitāte, viskozs, lipīgs, drošs, izturīgs, atšķaidāms, šķīstošs, ciets, darba kārtībā, elastīgs;
  • cilvēka lietišķās īpašības: profesionalitāte, kvalifikācija, kompetence, meistarība, darbaspējas, tehnisks, prasmīgs, ražīgs, produktīvs;
  • atkārtojumi un uzskaitījumi (it īpaši vēstulēs);
  • skaidras norādes uz darbību secību;
  • salīdzinājumi ar mehānismiem: „vēstures lokomotīves”, „valoda ir mehānisms” u.tml.;
  • reakciju mehanizācija:

Uzzinājis, ka piedzimusi māsa, kas viņam varētu būt laika kavēklis, piecgadīgs puika Balzaks jautā „bet kur viņai riteņi?”;
„iepako viņu un paņem” (vīrs saka par zīdaini);
„izpakosim atmiņas”;
„nogriezt skābekli”.

 

 

3.kvadras darbības stils

Trešā kvadra darbojas „šeit un tūlīt”, katra izdevība tiek izmantota bez kavēšanās. Kvadra savos spriedumos ir neatkarīga un pietiekami kategoriska. Citu kvadru pārstāvji uztver Trešo kvadru kā augstprātīgu un pārāk valdonīgu, jo šīs kvadras ietekmes metodes viņu skatījumā ir pārāk konkrētas, lietišķas un reālas. Kvadras sociotipi neiesaistās viņu izpratnē bezjēdzīgās un bezmērķīgās aktivitātēs.

Trešās kvadras pārstāvji ir brīvdomātāji. Viņi neslēpj savu personīgu attieksmi sabiedrībā, nebaidās pat pārlieku tieši pateikt to, ko domā.

Sasieto roku komplekss

Aktīvās un rezultatīvās trešās kvadras pārstāvji ir rīcības un ietekmes cilvēki, kuriem nepieciešams pastāvīgi atrasties darbībā, lai sasniegtu iecerēto. Partneris, kas kavē darbību, netiek cienīts.

Atpūšoties šī kvadra dod priekšroku aktīvai, bet ne pasīvai atpūtai. Gulšņāšana un laiskošanās nevis dod spēkus, bet paralizē. Kvadras sociotipi pastāvīgi izjūt nepieciešamību būt noderīgiem.

Jebkāds aizliegums likt šķēršļus augstāk minētajām nozīmē „sasieto roku kompleksu”, kas noved šīs kvadras pārstāvju iekšējā diskomfortā. Napoleons un Draizers meklē izeju no aizlieguma, Džeku un Balzaku var pat krist depresijā.

Valodas raksturojums

Salīdzinot valodas, Napoleons un Draizers uztver lietas piezemēti un konkrēti, līdzīgi kā Balzaks un Džeks.

Trešā kvadra uztver lietas tikai zināmajās nozīmēs, domājot caur konkrētiem tēliem. Pieņēmuši rīcības lēmumu, kvadras pārstāvji to īsteno visiem iespējamiem līdzekļiem, neapspriežot jēgu, jo lielāku nozīmi piešķir iegūtam rezultātam.

Sulīgu lamu vārdu lietošana ir gandrīz neatņemama kvadras sociotipu valodas sastāvdaļa. Šie lamu vārdi faktiski tiek izmantoti izteiksmīgākai emociju novadīšanai.

Trešai kvadrai raksturīgs melnais humors, ko pirmās un ceturtās kvadras pārstāvji uztver kā aizvainojošu.

Trešā kvadra visskaidrāk var atbildēt, „ko darīt”. Katrs tās pārstāvis ātri kļūst profesionālis savā darbības laukā, tāpēc spējīgs pateikt darbību secību.