Cikliskā kvadru maiņa pasaulē

Lai civilizācija uz pasaules būtu spējīga izdzīvot, nepieciešama visu procesu mērķtiecīga virzīšana. Par to parūpējusies pati daba. Visi procesi dabā un sabiedrībā noris cikliski, pēc noteiktām likumsakarībām. Izprotot šos ciklus, iespējams regulēt procesu gaitu vienā vai otrā virzienā.

Sabiedrībai vienmēr nepieciešami jauni produkti – gan preces, gan pakalpojumi, gan kompleksu problēmu risinājumi. Līdztekus tam, pasaulē pastāvīgi mainās vara, kas nenotiek nejauši, bet arī pēc zināmām likumsakarībām. Ideoloģiju maiņa, kuru diktē pie varas esošā kvadra, bremzē vai pasteidzina konkrētu produktu radīšanu un realizāciju.

Aplūkosim ciklu nomaiņu - ceļu, kā produkts nonāk no idejas līdz patērētājam.

Sākumā rodas ideja par jauna produkta nepieciešamību, kuru diktē tā brīža vajadzības, tālāk tā tiek materializēta projekta veidā. Tās īstenošanai tiek meklēti un piesaistīti resursi, mērķtiecīgi tiek virzīta projekta realizēšana. Nākamajā etapā tiek veikti labojumi, un pēdējā etapā patērētājs tiek iepazīstināts ar jauno produktu un tas nonāk pie patērētāja.

Lai produkts nonāktu no idejas līdz patērētājam, pasaules rīcībā ir 16 sociotipi. Katrs no viņiem dod savu atšķirīgu devumu produkta tapšanas ciklā. Lai no katra pieprasītu atbildību par padarīto, nepieciešama pārraudzība, ko efektīvāk iespējams veikt, sadalot šos 16 sociotipus mazākās grupās. 16 sociotipus var samiksēt ļoti dažādi, tāpēc nepieciešams zināt, kādam mērķim jāveido grupas. Uz šo brīdi ir izpētītas 35 grupas. Visnozīmīgāko lomu pasaulē veic 16 sociotipu sadalījums 4 komfortablās grupās, kuras sauc par kvadrām.

Nepieciešams, lai process no idejas dzimšanas līdz gatava produkta nonākšanai apritē īstenotos bez aizķeršanās un ļoti kvalitatīvi, izejot četru stadiju ciklu. Katras kvadras uzdevums ir virzīt tikai vienu stadiju – tikai to, kuras sociotipi attiecīgai stadijai vispiemērotākie. Katrs turpmākais darbs ciklā tiek nodots tālāk nākamai kvadrai, un tās uzdevums ir turpināt aizsākto darbu.

Pasaulē pastāv noteiktas nemainīgas likumsakarības, kad pirmās kvadras darbu pārņem otrā, no otrās – trešā, no trešās – ceturtā, savukārt no ceturtās – atkal pirmā, bet ne citādāk. Ja šīs likumsakarības netiek ievērotas, tad pasaulē nenotiek attīstība un progress, bet notiek bremzēšana, stagnācija vai pilnīga sākotnējās idejas sagraušana. Šo likumsakarību neievērošana ir skaidrojums tam, kāpēc pasaulē daudzas valstis nespēj iziet no ekonomiskās krīzes.

Kvadru cikliskā maiņa norisinās ne tikai globālā līmenī (pasaulē), bet arī atsevišķā valstī, atsevišķā iestādē, ministrijā un pat ģimenē. Tā brīža noteikto ciklisko periodu var raksturot kā vienas kvadras periodu ar noteiktu nosaukumu. Ņemot vērā valstu atšķirīgo ekonomisko attīstību, katra valsts dzīvo atšķirīgā kvadras ciklā.

Visām valstīm, kas izveidojās PSRS sabrukuma rezultātā, it kā vajadzētu atrasties vienas kvadras ciklā. Taču diemžēl tā nenotika. Latvija šobrīd izdzīvo trešās – Gammas kvadras - ciklu, bet, piemēram, Krievijas Federācija un Baltkrievija joprojām dzīvo otrās kvadras ciklā, jo to priekšgalā ir diktatori Maksims un Žukovs, kas kavē demokrātijas attīstību.

Viens cikls kultūrā ilgst 72 gadus, kurš sadalās 4 soļos pa 18 gadiem katrā, atbilstoši katras kvadras sociotipam. Skaitlis 72 nav izraudzīts nejauši. Makroekonomikā situāciju prognozēšanai izmanto laika periodu – 72 gadus, kas nepieciešams, lai veiktie ieguldījumi atpelnītos un papildus dotu tikpat lielu pievienoto vērtību.

Sīkāk pievērsimies Latvijai.

Kā jau tika minēts, Latvija piedzīvo 3.kvadras ciklu, kas sācies 1989. gadā un noslēgsies 2061. gadā. Kvadras programmu uzsāk tās līderis, kas atrodas kvadras pirmajā pozīcijā. 3.kvadrai tas ir Napoleons. Katrs solis raksturojas ar tā sociotipa zīmīgākām spēcīgākajām un vājajām iezīmēm. Napoleona laiks ilga no 1989.gada līdz 2007.gadam, Balzaka laiks sācies 2007.gadā un beigsies 2025.gadā, Džeka laiks būs 2025.g. – 2043.g., bet Draizera laiks 2043.g. – 2061.g. Bieži tieši katra soļa periodā pie valsts stūres nonāk atbilstošais sociotips. Ja atceramies pārbūves gadus, ilgu laiku politikas arēnā darbojās politiķis Aigars Kalvītis, pēc sociotipa Napoleons.

Kaut arī šobrīd, 2013.gadā, Latvijas valsts priekšgalā ir divi Balzaki – Ministru prezidents un Finanšu ministrs, politisko situāciju sašūpojuši pirmās kvadras Robespjēri. Kļūda tika pieļauta jau tad, kad par valsts prezidentu no 2007.gada līdz 2011.gadam kļuva 1. kvadras Robespjērs. Politiskā situācija sašūpojās līdz pat primitīviem grautiņiem, ekonomiskais process jūtami aizbīdījās atpakaļ, maldinot tautu. Arī šobrīd 1. un 2. kvadras politiskie spēki Latvijā turpina bremzēt progresu. Saeimā absolūti trūkst 3. un 4. kvadras pārstāvju, kas jūtami sekmētu attīstību un virzību.

Balzaka valdīšanas laikā Latvijā tik tiešām pie stūres ir Balzaki, taču ar vienu kvadras tipa pārstāvi ir par maz. Koalīcijā vai Saeimā blakus Balzakiem nepieciešami spēcīgi 3.kvadras virzītāji, paātrinātāji, novadītāji tautai. Balzaka kā sociotipa raksturā pietrūkst stingrības, kontroles, caursišanas spēju, tāpat viņam nepiemīt talants veikt straujus izrāvienus, kas sekmētu daudzu plānu īstenošanu un iedvesmotu tautu.