Kultūras ministre - atkal cita!?

Kultūras ministre - atkal cita!?

Tautas garīgais spēks ir izglītība un kultūra. Kad iedzīvotāju izglītības līmenis ir zems, zūd pieprasījuma pēc kultūras. Latvija pasaules skatījumā ir vērtēta kā augstas kultūras zeme, tāda pārliecība ir arī daudziem pamatiedzīvotājiem.

Kas notur kultūru valstī?

Lielākā daļa piekritīs, ka šobrīd to notur pati tauta. Sociālismā par to rūpējās valsts. Tagadējā iekārta sociālisma iedibinātās kultūras vērtības un kārtību ir gandrīz sagrāvusi. Noturīgi ir palikuši Dziesmu svētki, taču Latvijas iedzīvotāji nav tik aprobežoti, lai samierinātos tikai ar Dziesmu svētkiem – mūsu lielāko kultūras pērli. Kaut arī esam izgājuši no „Skroderdienām Silmačos”, taču Latvijas pamatiedzīvotāji ilgojas baudīt klasisko kultūru – mūziku, teātrus, operu, savas filmas, arī kultūras raidījumus televīzijas pārraidēs, kuras šodien gandrīz ir izzudušas. Ko atstāsim mantojumā bērniem? Tukšos un pliekanos šovus, seriālus vai „Vaginas monologus”?

Kam jāuztur kultūras pamatkodols?

Katrā ziņā, šīs rūpes ir valdības un Kultūras Ministrijas kompetencē.

Jebkura saimniecība tikai tad spēj uzplaukt, ja tās vadītājs ir amatam piemērots, spējīgs izvirzīt un sasniegt ilgtermiņa mērķus. Parasti veiksmīgs vadītājs spēj pacelt saimniecību augstā līmenī, tāpēc tādu nav vajadzības nomainīt. Jebkuram, tai skaitā Kultūras ministram, šī lielā saimniecība būtu jāvada vismaz vienu Saeimas sasaukuma periodu, tikai tad no viņa var prasīt un gaidīt jūtamus rezultātus. Diez vai atradīsies tāds ģeniāls cilvēks, kurš uzņemsies vadīt saimniecību etapa vidū, un tikai uz īsu laika periodu. Tādas vadīšanas rezultātā saimniecība tiek drupināta un ilgtermiņa vajadzības nespēj apmierināt.

 

Kādas īpašības nepieciešamas, vadot kultūras ministriju?

Uzskaitīsim šim amatam nepieciešamās prasmes, spējas un īpašības:

  • sapratne par savas valsts kultūru, tās saglabāšanu un attīstību;
  • atvērtība jaunu kontaktu veidošanai;
  • darbs ar masām, spēja uzrunāt un pārliecināt lielas cilvēku grupas;
  • spēja pieņemt bez aizspriedumiem dažādus mākslas un kultūras virzienus;
  • spēja piedalīties dialogā un uzklausīt katra viedokli, izvērtējot pareizo;
  • spēja kontrolēt un pārraudzīt līdzekļu izmantojumu;
  • spēja izvērtēt vadošo darbinieku atbilstību pakļautības un pārraudzības iestādēs;
  • spēja īstenot kultūras politikas vadlīnijas, iekļaujoties termiņos;
  • spēja risināt interešu konfliktus, saglabāt savu pozīciju un noturīgu viedokli;
  • spēja pieņemt nepopulārus lēmumus, tos pamatot un uzņemties atbildību.

 

Mēs nolēmām analizē aptvert visus Kultūras ministrus, kas amatu ieņēmuši kopš neatkarības atjaunošanas. Šajā laikā posmā ir notikušas 7 Saeimas vēlēšanas, bet savu posteni Kultūras Ministrijā ir paguvuši nomainīt 11 ministri. Pavisam drīz šo pulku kuplinās divpadsmitā Kultūras ministre. Tādējādi politikai Kultūras ministra postenis faktiski ir krēsls savu ambīciju apmierināšanai, bet ne tautas vēlmju apmierināšanai. Savulaik Tautas frontē stājās un valsts intereses aizstāvēt gāja Latvijas radošā inteliģence. Tolaik arī tauta saņēma garīgu un radošu impulsu no viņiem. Šobrīd partijās stājās nelaimīgie vai tie, kuri ir interesēti aizstāvēt savu naudas maisu, drīzāk to papildināt, bet ne dalīties ar citiem. Politikā kultūras darbinieku īpatsvars ir neliels, tāpēc droši var uzskatīt, ka partijām nav konkrēta viedokļa un konkrēta kultūras politikas redzējuma.

Socionikas skatījumā kultūras procesi ir cieši saistīti ar cilvēku tipu sadalījumu grupās – kvadrās. Katrs ministrs kultūras segu velk uz savas kvadras pusi, kopēju viedokli nav iespējams panākt. Socionika spēj pateikt, kā regulēt ministru nomaiņu pretī progresam, un kam jābūt priekšgalā. Tāpat katrā kvadrā ir sociotips, kura rokās ir kultūras izpratne, mērķi un to sasniegšanas veids.

Vēl interesanti pieminēt, ka kultūras saglabāšanai nepieciešami sensorie ētiskie tipi, bet kultūras attīstīšanai intuitīvie ētiskie tipi.

 

Latvijas Republikas Kultūras ministri kopš 1990.gada

Nr.

Vārds Uzvārds

Darbības ilgums

Sociotips

1

Raimonds Pauls

3 gadi 4 mēneši

Gabēns ISTP

2

Jānis Dripe

2 gadi 3 mēneši

Balzaks INTP

3

Ojārs Spārītis

7 mēneši

Hakslijs ENFP

4

Rihards Pīks

10 mēneši

Gabēns ISTP

5

Ramona Umblija

1 gads 2 mēneši

Donkihote ENTP

6

Karina Pētersone

4 gadi

Balzaka INTP

7

Inguna Rībena

2 gadi 4 mēneši

Donkihote ENTP

8

Helēna Demakova

4 gadi 8 mēneši

Žukova ESTP

9

Ints Dālderis

1 gads 8 mēneši

Jeseņins INFP

10

Sarmīte Ēlerte

11 mēneši

Žukova ESTP

11

Žaneta Jaunzeme-Grende

1 gads 11 mēneši

Gabēna ISTP

Kultūras ministriju ir vadījuši tikai 6 sociotipi no 16, par nožēlu jāsaka, ka īsti piemērots nav bijis neviens. Kā norāda periods ieņemamā amatā, līdz šim ir bijusi visvairāk piemērota Helēna Demakova, Žukova tips. Viņas priekšrocības bija laba reputācija, atpazīstamība un iedzimtais vadītājas talants. Protams, sociotipa piemērotība nav vienīgais kritērijs kandidāta izvēle, ne mazāk svarīgs ir reputācija sabiedrībā. Tāpēc nav izprotama politisko spēku toreizējā izvēle, apstiprinot amatā Sarmīti Ēlerti, kuras reputācija sabiedrībā jau līdz ievēlēšanas brīdim bija stipri zem vidējā.

Aplūkosim, kāpēc lielākas priekšrocības ir ekstravertā tipa kultūras ministram.

Vispirms, ekstravertais tips ir nenodalāms no sabiedrības. Ja viņam zināma sabiedrības nostāja, viņš lēmuma pieņemšanā vai atraidīšanā nesvārstās, nepakļaujas ietekmei no malas, bet uzklausa vairākumu. Ekstravertais ceļ gaismā visu, kas apslēpts, informāciju nepatur sevī un nebaidās izteikties. Kultūrā liela nozīme ir apslēpto talantu virzīšanai, bet šo funkciju introverts savas nepietiekamās enerģijas dēļ nespēj īstenot ar lielu atdevi. No ekstravertajiem tik augstam amatam maz piemēroti ir Donkihots un Hakslijs, jo viņi nespēj izvirzīt un sasniegt ilgtermiņa mērķus, nespēj būt prasīgi un pakļaujas ietekmei.

Šobrīd kā 12. Kultūras ministre ir izvirzīta Dace Melbārde, pēc sociotipa Balzaka. Sociotips Balzaks ļoti ilgu laika periodu pavada savā personīgajā pasaulē, viņam nepietiek enerģijas, un ir vājš komunicēšanās talants dialogam un saziņai ar masām. Balzakam daba nav devusi līdera talantu, izcilu balsi, ātru lēmumu pieņemšanu, rīkojumu nodošanu un pieprasīšanu. Balzakam bieži vien postenis ir savu personīgo interešu piepildījums. Ieņemot līdera amatu, Balzaks vispirms gādā par sava posteņa nosargāšanu, nevienam skaļi to nepausdams, jo tā ir viņa pamatvēlme zemapziņas līmenī. Balzaks var būt teicams kultūras projektu vadītājs, pasākumu scenārists un pat režisors, taču ne kultūras ministrs.

Atzinīgus vārdus var pieminēt par Žaneti Jaunzemi-Grendi, pēc sociotipa Gabēnu, jo no introvertajiem tipiem viņa šim darbam bija visvairāk piemērota. Taču Gabēnam pietrūkst diplomātijas un, kā citiem introvertiem tipiem, spējas vienlaikus koncentrēt uzmanību visai ministrijai. Viņas uzsāktais ceļš, nomainīt Operas vadību, bija pareizs, jo no vadīšanas apsvērumiem nedrīkst pieļaut, ka vienā postenī pārāk ilgstoši noturas viena persona. Tāds vadītājs nespēj ienest jaunas vēsmas kolektīva un darbībā. Andrejs Žagars kā Draizera tips nespēja pieņemt pārmaiņas un uztvēra to kā traģēdiju. Būdams pēc socionikas iedalījuma negatīvistos, viņš grūti pamana pozitīvās attīstības iespējas un turpina iesākto kursu, aizslēdzot durvis daudzām viņam nesimpātisku cilvēku idejām.

Socionikas skatījumā attiecības „Gabēns – Draizers” ir sociālais pasūtījums, kuram pateicoties Gabēns lieliski ierauga visu, ko Draizers nav izdarījis. Pilnībā atbalstāms ir Žanetes Jaunzemes-Grendes lēmums par Andreja Žagara atlaišanu, taču to līdz sabiedrībai vajadzēja novadīt diplomātiskāk, atklājot konkrētos apstākļus, tai skaitā netīrumus, kas viņai kļuva zināmi par Operas darbību.

Līdz šim Kultūras ministriju nav vadījis neviens racionālais tips, tāpēc socioniķiem pats par sevi saprotams fakts, ka kultūras jomā valda liels haoss. Neviens introvertais iracionālais tips, kur nu vēl Balzaks, ar to galā netiks. Ja tuvākā laikā nepieciešams savest kultūras nozari kārtībā, jāizraugās kāds ekstravertais racionālais tips. Vispiemērotākais būtu loģiskie tipi - Štirlics vai Džeks, ar nosacījumu, ka viņš pats aktīvi darbojas kultūras nozarē. (Loģiskajam tipam kultūra rūp tikai tad, kad viņš tajā pats ir ieaudzis.)

Kāpēc nevarētu uz šo amatu kandidēt Džeka sociotipa pārstāves – Ināra Slucka, Lolita Cauka, Aira Birziņa, vai Štirlica sociotipa pārstāvji – Viola Lazo, Anta Rugāte, Haralds Bārzdiņš? No citiem ekstravertajiem tipiem vēl ieteicams būtu Žukovs kā Ingus Pētersons, Māra Zālīte, vai Napoleona tips – Mirdza Zīvere, Vitālijs Gavrilovs.

Saprotams, ka politikāņiem ir citas ambīcijas. Varbūt atkal būs izdevīgi ievēlēt ministri, kura staigās citu pavadā, kā rezultātā Kultūras ministrijai būs bremzes uz gadu pusotru, ja ne vairāk.

Politikāņiem derētu saprast, ka viņu uzdevums ir nevis apmierināt savas ambīcijas, kontrolējot pēc savām prioritātēm valsts līdzekļu kustību, bet veidot ilgtspējīgas darbības programmas, kurās bez socionikas zināšanām neiztikt. Līdz šim neviena partija nav izrādījusi interesi par socioniku. Jebkuras politiskas organizācijas spēks ir saliedētībā un vienotās vērtībās, taču socionika ir pirmā mācība, kas pasaka, kādas vērtības konkrētais cilvēks aizstāvēs no visas sirds un kādas vērtības viņš ignorēs un nenovērtēs.