Izglītības ministrija socionikas "rentgena" caurskatē

Pēc mūsu analītiskā raksta par Kultūras Ministriju „Socionikaskola” e-pastā ienāca vairākas vēstules, lūdzot līdzīgā veidā caurskatīt citas ministrijas, un, pirmām kārtām, Izglītības Ministriju.

Dažas vēstules bija atnākušas no skolotājiem un skolu direktoriem, kuri vēlējās uzzināt, kāpēc viņu darbība tik kardināli tiek šūpota un vai iespējams atrast pienācīgu līderi Izglītības ministrijas virsotnē, kurš nostabilizētu šo sistēmu.

Triju socionikas ekspertu kopdarbībā tika analizēti Izglītības ministri kopš neatkarības atjaunošanas. Atgādinām, ka pētāmajā laikā posmā ir notikušas 7 Saeimas vēlēšanas, bet savu posteni Izglītības Ministrijā ir paguvuši nomainīt 17 ministri (salīdzinājumam Kultūras Ministrijā šajā pašā laikā posmā nomainījušies 11 ministri). Tam lasītājam, kurš zaudējis salīdzinājuma orientāciju par maiņu, uzreiz kļūs skaidrs, ka produktivitāti no ministra darbības šajā jomā nav iespējams sagaidīt. Daudzos gadījumos ministrs vēl nav paguvis „apsildīties”, kad jau auj kājas promiešanai.

Šajā periodā Izglītības ministriju ir vadījuši:

Andris Piebalgs
Maksims ISTJ

1990.g. V –
1993.g. VIII

Jānis Vaivods
Džeks ENTJ

1993.g. VIII
– 1995.g. V

Jānis Gaigals
Balzaks INTP

1995.g. VI
– 1995.g. XII

Māris Grīnblats
Dostojevskis INFJ

1995.g. XII
– 1997.g. II

Juris Celmiņš
Dostojevskis INFJ

1997.g. II –
1998.g. IV

Jānis Gaigals
Balzaks INTP

1998.g. V
– 1999.g. VI

 

Silva Golde
Balzaks INTP

1999.gada VII
– 1999.gada XII

Māris Vītols
Robespjērs INTJ

1999.g. XII
– 2000.g. V

Kārlis Greiškalns
Balzaks INTP

2000.g. V
– 2002.g. XI

Kārlis Šadurskis
Jeseņins INFP

2002.g. XI
– 2004.g. III

Juris Radzevičs
Jeseņins INFP

2004.g. III
- 2004.g. XII

Ina Druviete
Balzaks INTP

2004.g. XII
- 2006.g. IV

Baiba Rivža
Žukova ESTP

2006.g. IV
- 2007.g. XII

Tatjana Koķe
Žukova ESTP

2007.g. XII
- 2010.g. XI

Rolands Broks
Jeseņins INFP

2010.g. XI
- 2011.g. X

Roberts Ķīlis
Dostojevskis INFJ

2011.g. X -
2013.g. IV

Vjačeslavs Dombrovskis
Draizers ISFJ

kopš 2013.g. V

 

  • no 1. jeb bērnības kvadras – 1 Robespjērs;
  • no 2. jeb jaunības kvadras – 1 Maksims, 2 Žukovas, 3 Jeseņini;
  • no 3. jeb brieduma kvadras – 5 Balzaki, 1 Džeks, 1 Draizers;
  • no 4. jeb senatnes kvadras – 3 Dostojevski.

Vismazāk piemēroti Izglītības ministra amatam ir bijuši no 1.kvadras Robespjērs, no 2.kvadras Jeseņini, no 3.kvadras Balzaki, no 4.kvadras Dostojevski. Atliek secināt, ka piemērotu kandidatūru visā laika posmā gandrīz nav bijis, izņemot Žukovas - Koķes kundzi un Rivžas kundzi.

Lai pasaulē turpinātu pastāvēt civilizācija, cilvēkam jāpiedzimst un jāuzaug veselīgā vidē, jāattīsta viņa prāta spējas un intelekts. Šos procesus jau kopš seniem laikiem regulē un uzrauga veselības, izglītības un kultūras pārraudzības iestādes.

Nevēlamies atkārtot šajā rakstā domu, kas jau daudzkārt izskanējusi mūsu tekstos, tomēr vēlreiz nepieciešams uzsvērt, ka pārrauga postenī jāatrodas personībai, kurai ir iedzimts talants vadīt, pārraudzīt, organizēt, norīkot, skaitļot un rēķināt, arī pavēlēt.

Mēs ļoti labi saprotam, ka nevienai ministrijai un nevienai augstai amatpersonai nerūp socionikas padomi, un, iespējams, viņi pat neizlasa šos rakstus. Tāpat mēs saprotam, ka socionikas neienāks kultūrā jau rīt. Taču patīkami ir apzināties, ka pietiekami liela daļa vidusmēra iedzīvotāju diezgan aktīvi interesējas par socioniku, bieži ir pārliecinājušies par tās teorijas un prognožu atbilstību realitātei. Mēs un tu, lasītāj, esam tie, kas aizsākuši zinātni ieviest kultūrā, un tikai skandinot, skandinot un vēlreiz skandinot ar laiku mēs spēsim pārliecināt cilvēkus par tās nepieciešamību ienākt kultūrā. Tikai mēs visi kopā pieprasīsim socionikas atzīšanu iekļaušanai izglītības iestāžu programmās.

Šajā rakstā piedāvājam ielūkoties menedžmenta hierarhijas tabulā. Tabulas augšpusē izvietoti līderi, kuriem vadītāja talants ir iedzimts, un to var nostiprināt izglītība. Turpretī hierarhijas apakšdaļā ir tie sociotipi, kuri ir vāji līderi un kuriem līdera dotības pat iemācīt nav iespējams. Ja tādi nokļūst liela kolektīva priekšgalā, jau sākotnēji prognozējama darbības nolemtība neveiksmei.

Nevajadzētu jaukt profesionālās spējas ar līdera dotībām! Daudzi psihologi uzskata, ka līderība ir augstākā pilotāža profesionālajās spējās, taču pamatu pamatā līderība ir atbildības uzņemšanās par visiem resursiem, kuri ir līdera rīcībā – gan cilvēki, gan nauda un finanses, gan laiks, gan rentabilitāte. Būt augstas klases profesionālim ir ne mazāk prestiži kā līderim, piemēram, izcils pianists vai aktieris izpelnīsies atzinību ar savu radošu darbu, bet būs vājš lielas iestādes vadītājs.

Menedžmenta hierarhijas tabula

Nr.

1.k.

2.k.

3.k.

4.k.

Sociotips

Kvadra

1.

Žukovs ESTP

2. kvadra

2.

Maksims ISTJ

2. kvadra

3.

Napoleons ESFP

3. kvadra

4.

Džeks ENTJ

3. kvadra

5.

Štirlics ESTJ

4. kvadra

6.

Gabēns ISTP

4. kvadra

7.

Balzaks INTP

3. kvadra

8.

Draizers ISFJ

3. kvadra

9.

Jeseņins INFP

2. kvadra

10.

Hamlets ENFJ

2. kvadra

11.

Hakslijs ENFP

4. kvadra

12.

Dostojevskis INFJ

4. kvadra

13.

Robespjērs INTJ

1. kvadra

14.

Igo ESFJ

1. kvadra

15.

Donkihots ENTP

1. kvadra

16.

Dimā ISFP

1. kvadra

Vēlreiz atgādinām, ka introvertie sociotipi pat nelielu kolektīvu vada ar grūtībām, nemaz nerunājot par ministrijas darba vadīšanu. Savukārt intuitīvi ētiskie sociotipi vispār nav piemēroti ministra postenim, jo viņu misija ir būt par padomdevēju un iedvesmotāju līderiem. Jebkura ministra galvenais uzdevums ir rūpēties par nacionālajām un tautas interesēm, neietekmējoties no politisko partiju uzstādījumiem. Jo zemāk menedžmenta hierarhijas tabulā atrodas sociotips, jo vairāk viņš pildīs partijas ielikteņa funkciju.

Lai lasītājam nerastos iespaids, ka šis un citi raksti veidoti tendenciozi, mēģinot kādus ierindot "sliktajos" un "labajos", aplūkosim piemēru. Katram sociotipam ir vieta, kurā viņš ir vislabākais. Piemēram, aplūkosim Robertu Ķīli kā Dostojevska tipu, kurš savulaik tautā kļuva pazīstams kā Rīgas Ekonomikas Augstskolas profesors, sociālantropologs, kurš izteica diezgan ticamas par politiķiem un viņu darbību. Šajā amatā viņš bija teicams profesionālis. Iespējams, ka arī, būdams prezidenta padomnieks, viņš savus profesionālos uzdevumus veica gods godam. Pēkšņi viņam cēlās pašapziņa, viņam sāka šķist, ka nav amata, ar kuru netiks galā. Un kļūdījās. Ieņemdams ministra amatu, kurš nav Dostojevska spēkos, izpelnījās nevis sabiedrības cieņu, bet nosodijumu.

Socionika striktas ieteikuma receptes nedod, taču ministrus jāizvēlas no menedžmenta tabulas augšējās daļas. Ministriju vai citu vadošu amatu priekšgalā nevajag gaidīt produktivitāti, ja sociotips izvēlēts no hierarhijas tabulas lejas daļas. Arī spēcīgs līderis vēl nav spēks, svarīgi, lai viņš sev apkārt veido spēcīgu darba grupu vai komandu, bet kvalitatīvi to bez socionikas zināšanām izveidot nav iespējams. Bez tam, kamēr Latvijā pastāvēs skaitliski daudz partijas un kamēr katra raustīs segu uz savu pusi, nostabilizēt ministrijas vispār nebūs iespējams. Vai tādi tiek domāts par tautu?