Kāpēc vajadzīga socionika

 

vaks spilgti dzeltens

 

     Ar socionikas rašanos pavērās ļoti svarīgi  atklājumi cilvēku savstarpējo attiecību jomā. Arī   citas šobrīd eksistējošās daudzveidīgās tipoloģijas radītas tikai vienam mērķim -  atrast iemeslus, kas notiek manī pašā. Saprast, kā mana iekšējā pasaule nosaka manu dzīvi, iemācīties izprast sevi un citus. Izbeigt ilgos sevis meklējumus.

 

 

Meklēt un atrast sevi!

     Varbūt, Tu, lasītāj pat neuzzināsi neko jaunu par sevi, ko jau tik un tā zini. Bet savā 18 gadu prakses laikā man ir nācies sastapt ļoti daudz cilvēku, kuri tomēr kaut ko vēlas uzzināt un izmainīt savā dzīvē. Socionika viņiem ir palīdzējusi.

 

     Piemēram, kāda 34 gadīga sieviete atnāca pie manis uz konsultāciju un teica: Ja jūs man pateiksiet, kāpēc es, ieguvusi bakulauru ekonomikā un maģistra grādu jurisprudencē, pat negribu iet uz darbu, tad es socionikai noticēšu! Intervijā noskaidrojām sievietes socionisko tipu - Jeseņina. Diezgan īsā laikā un skaidri motivējot, es pateicu, kādā joma viņai vajadzēja iegūt izglītību un darboties. Kas viņai varētu patikt, lai darbs neriebtos.

     Kliente bija patīkami pārsteigta, kā man izdevies tik īsā laika periodā viņu atšifrēt. Viņa atklāja, ka tieši cilvēciskais faktors viņai esot tuvs, bet ne sausā informācija. Uz jautājumu, ko klientei Jeseņinai darīt ar diviem diplomiem, piebildu, ka viņai jādodas uz kādas iestādes vai ministrijas diplomātisko korpusu. Tad viņa no prieka iespurdzās: Jā, tas ir mans lauks, un mani tas varētu aizraut! Jeseņina bija apmierināta. Uztraukumu radīja tas, ko teiks vecāki, kuri viņu visus šos gadus centušies pārliecināt, cik labas profesijas viņa izvēlējusies.

     Apmeklējuma iemesls bija tas, ka Jeseņina nespēja izprast pretrunas - vecāki uzskatīja, ka profesija laba, bet viņa par cipariem un likumiem nevēlējās pat runāt.Piemēram, kāda 34 gadīga sieviete atnāca pie manis un teica: Ja jūs man pateiksiet, kāpēc es, ieguvusi bakalauru ekonomikā un maģistra grādu jurisprudencē, pat negribu iet uz darbu, tad es socionikai noticēšu! Noskaidrojām sievietes tipu – Jeseņina. Diezgan īsā laikā un skaidri motivējot, es viņai pateicu, kādā jomā viņai vajadzētu darboties un kas viņai varētu patikt.

 

     Ir arī tādi cilvēki, kuri labi izjūt studiju virzienu, taču vēlās saņemt apstiprinājumu, lai izslēgtu kļūdīšanos.

     Bet ir arī tādi cilvēki, kurien neinteresē uzzināt savu tipu, un viņi dzīvo bez uztraukumiem, samierinās ar visu, kas atgadās, zina, ko vēlās un necenšas mainīt savus ieradumus un ir apmierināti ar personīgo dzīvi. Daudziem pašiem izdodas uzlabot dzīves kvalitāti, un viņi nejūt nepieciešamību ārpus savas specialitātes apgūt īpašas zinības. Viņiem šķiet, ka tāpat visu zina. Taču tas viss ir līdz zināmam laikam, kamēr dzīves ceļu nešķērso kaudze problēmu.

     Ja cilvēku kaut kas neapmierina, viņš saduras ar neveiksmēm,  šādās situācijās ir divi varianti:

     1) cilvēks pierod pie problēmām, cieš, bet nepārtraukti žēlojas citiem, un tomēr neko nemaina. Tādam cilvēkam žēlošanās ir dzīvesveids.

     2) cilvēks nevēlas ciest, risina problēmas, jo vēlas dzīvot labāk, justies laimīgāks. Grūtības viņam rada ilgstoši ceļa meklējumi līdz problēmas atrisināšanai. Tāpēc viņš griežas pie speciālista. Dažreiz vajadzīgs tikai viens solis, nejaušs drauga pamudinājums, nejauši izlasīts raksts, vai atrasts tipoloģijas veids, kas atver acis un cilvēks ir sapratis – tā turpināties nedrīkst!

 

     Bet, ja cilvēks neko nevēlas mainīt savā dzīvē, tad neviena tipoloģija nepalīdzēs, viņš pat nemēģinās tajā iedziļināties. Savukārt, ja cilvēks nolēmis novērst radušās problēmas – socionika ir pareizākais ceļš, lai to uzsāktu.

     Cita situācija ir tiem, kuri jau iepazinuši socioniku un iedziļinājušies tajā, viņi vēlās arvien vairāk kaut ko izprast. Tikai jāatmet ilūzijas, ka socionika visās jomās sniegs atbildes un palīdzēs. Socionika palīdz tikai pirmajās tās apgūšanas stadijās, kad cilvēks ir gatavs pārējas posmam jaunai dzīvei, kad ir sevi izpratis un izanalizējis, izpratis līdzcilvēkus, uzlabojis attiecības ar viņiem un pieņēmis dažus svarīgus lēmumus. Vēlāk socionika, līdzīgi kā matemātika vai svešvalodas apgūšana, trenēs tikai atmiņu, apziņu, prātu un emocionālās spējas.

 

     Socionikas apgūšana attaisnosies, jo Tu to automātiski pieņemsi sadzīvē un rīkosies viņas prognožu vadīts. Tev uzradīsies jauni domubiedri, un daudzas ikdienas sarunas ievirzīsies pavisam citās sliedēs. Tu kļūsi gudrāks, interesantāks, jo atmetīsi primitīvās sadzīves atgadījumu vērtēšanas metodes.

     Citā grupā būs tie, kuri socioniku izvēlēsies kā savas dzīves radošo turpinājumu. Ar socioniku viņi aizstaigās līdz savas dzīves pēdējām stundām – turpinot to pētīt, aprakstīt, analizēt, veidot jaunas teorijas, rakstīt grāmatas un apmācīt citus. Tā ir mazākā sabiedrības daļa, kurai socionika kļūs par daļu no dzīves, un viņi tajā atradīs pašrealizēšanos.

 

     Ja jau Tu lasi šo tekstu, tas nozīmē, ka esi nonācis uz pārmaiņu, jeb varbūt tikai pārdomu sliekšņa. Tad atliek paspert vienu soli, un ticu, ka Tu izvēlēsies pareizo. Iespējams, Tu esi vispusīgi izglītots cilvēks, kurš interesējas par jaunumiem un tevi īpaši interesē cilvēku saskarsmes problēmas. Varbūt esi nolēmis socionikas metodes pielietot biznesā, mazo grupu veidošanā. Bet, ja esi jaunietis, kurš vēlas gūt apstiprinājumu, kāds ceļš ejams turpmāk, lai kļūtu veiksminieks, tad to noteikti nenožēlosi. Tu nekļūdīsies sevis meklējumos, bet ATRADĪSI SEVI.

 

     Varbūt Tu vēlies iegūt jaunas zināšanas, jaunu informāciju, interesantāk pavadīt laiku, iegūt jaunus domubiedrus starp socioniķiem, vai varbūt pats būsi starp tiem, kurš apgūs un papildinās šo zinātni. Lai arī kā risināsies tavs dzīves ceļš, ar socioniku Tu būsi ieguvējs!

     Jebkura jauna zinātne sākas ar tās pamatu apgūšanu. Matemātikā tie ir cipari, valodās tie ir alfabēta burti, bet socionikā tie ir simboli (ģeometriskās figūras, kuras saīsināti apzīmē noteiktu rakstura iezīmi). Apgūstot simbolus, cilvēks labi un ātri spēj oriientēties zinātnes izprašanā un tās pielietošanā ikdienā.

     

No V.L. Miķelsones grāmatas: „Atrodi sevi”