Tu noteikti neesi slikts!

 

       Katrs sabiedrības cilvēks vēlās justies laimīgs, jeb vismaz apmierināts. Gūt mīlestību un sapratni savā ģimenē un pats mīlēt. Darba vietā labi nopelnīt, gūt radošu baudījumu un labi justies kolektīvā. Arī savā draugu pulkā katrs vēlas sajust atbalstu, līdzjūtību un sapratni. Daudziem ārpus ģimenes draugi ir vajadzīgi, lai viņu sniegtais padoms vajadzīgā brīdi to stiprinātu, dažkārt norādītu ceļu, pa kuru jāiet.
Pretēji var notikt, ja savas problēmas stāstīsi nepārbaudītu paziņu lokā, kurā tevi nesapratīs, dažs pat atļausies paņirgāties, un tu tiksi izstumts. Otrreiz pie tādiem tu neatgriezīsies.


       Dzīvē taču tieši tā arī notiek, ka tu savam paziņam stāsti kādu sadzīves notikumu, vai par izveidojušos situāciju saki: Es teicu tā, ... bet man viņš atbildēja… jo nesaprata mani! Es mēģināju iebilst”, bet viņš man uzkliedz -labāk nerunā! u.t.t. Satraukuma brīžos daļa cilvēku to stāsta emocionāli un ar saviļņojumu, jo savā draugu lokā viņš vienmēr ir pozitīvais varonis, kurš to var atļauties. Tādā draugu pulciņā, kurā viens otram uztic savus dzīves stāstus, saprot viens otru, atbalsta, izsaka līdzjūtību visbiežāk ir savstarpēji saderīgi tipi. Tajā katrs spēlē godīgu spēli. Katrs atšķirīgi ir patiess, bet viņu vērtību kritēriji saskan.

 

        Kāpēc tomēr notiek konflikti? Kurā brīdī uzrodas „sliktie cilvēki”?
Lai tu labāk, lasītāj, saprastu katra tipa atšķirīgo dzīves uztveri un informācijas pārraidīšanu citiem, minēšu nedaudz kuriozu piemēru.

 


       Iedomāsimies, ka telpā sēž pulciņš cilvēku, pieņemsim, ka viņu ir 16. Viņiem visiem tiek dots sekojošs uzdevums: pēc mirkļa telpā ienāks cilvēks, brīdi pagrozīsies un izies. Lūdzu katrs viņu aprakstiet.


       Durvīm atveroties, ienāk samērā nožēlojama izskata sieviete, aiz sevis atstājot spēcīgu, gandrīz neciešamu smaku, pāriet pāri telpai, aiziet līdz logam, apgriežas, pārlaiž žēlīgu skatu sēdošiem un aiziet.

        No klātesošajiem saņemam šādus aprakstus:

       Pirmie divi, kuriem dominē melnā sensorā jeb organizatorisko spēju funkcija (Napoleons, Žukovs): sieviete acīs dūrās ar savu nesakopto, bezgaumīgo ārējo izskatu, novalkātiem apaviem. Par frizūru vispār pat nerunāsim, arī matu tonis nenosakāms. Likās, ka sen nav mazgājusies, tāda vispirms jāliek vannā, lai varētu ar viņu parunāt. Un pēc tam noteikti jāvēdina telpas, jo pēc viņas aiziešanas gaiss tā savādi dvako. No tādām labāk pa gabalu!


       Nākošie divi, kuriem dominē baltā sensorā jeb procesu stabilizēšanas funkcija: (Gabēns, Dimā): laikam šai sievietei kaut kas slikts noticis, vai bez mitekļa, vai bez darba palikusi. Viņa tā aizdomīgi slikti izskatījās. Nav jau izslēgts, ka viņa šeit atnāca ar domu kaut ko nopelnīt, vai ubagot. Šeit darbs sociālam dienestam. Kas tik pasaulē nenotiek!


        Trešais pāris, kuriem dominē melnā, jeb izzināšanas intuīcija (Donkihots, Hakslijs): sieviete ap pusmūžu, galēji sliktā garastāvoklī, visdrīzāk viņai ir daudz bērnu un dzērājs vīrs. Vai no darba izmesta. Un vispār neīstenojusies aktrise, tāda vismaz viņa izskatījās, ka ir uz to talants. Bet dzīve ar viņu izspēlējusi ļaunu joku- viss aizgājis greizi. Varbūt kaut ko vēl var mainīt!


       Nākošie divi, kuriem dominē baltā jeb draudu nojaušanas intuīcija (Balzaks, Jeseņins): ko tur var teikt un aprakstīt! Arī piebilst kaut ko grūti, situācija katastrofāla, bet ticiet man, būs vēl sliktāk! Un galvenais, viņai palīdzēt grūti, pat neiespējami. Redzams, ka mīl iedzert. Un vispār pasaulē situācija nemierīga, grūta, ko tur spriest par vienu indivīdu. Taču izskatās vēl samērā jauna, bet nopelnīt nemāk, to rāda viņas izskats.


       Piektais pāris, kuriem dominē melnā jeb profesionālo spēju novērtēšanas loģika (Džeks, Štirlics): zemas kvalifikācijas sieviete, laikam jau tāpēc tik stulbi apģērbusies. Ja būtu izskolojusies, mācētu nopelnīt. Tad būtu par ko nopirkt apģērbu, vai tad neredz kā ģērbjas citi? Ar tādu nebūs par ko runāt. Interesanti cik lielu naudu viņai vajag, lai piedienīgi apģērbtos? Un vispār, nav ko ķēvei piešūt sudraba asti, tāpat par lapsu nekļūs! 


       Sestais pāris, kuriem dominē baltā jeb stingras procedūras ievērošanas loģika (Maksims, Robespjērs): sieviete tuvu pusmūžam ap gadiem 50, augums - 1,67, svars ap 76 kg, brūnas acis, apavu izmērs ap 39, liekās nedaudz par lielu, apģērbs ļoti sliktas kvalitātes, apvazāts. Viņa veica 14 soļus līdz logam un tik pat atpakaļ, tātad kopā 28 solus, apskatīta no abiem sāniem. No pavērtām lūpām spīdēja tukšumi – tātad zobu nav. Kopskats neko neizsakošs, drīzāk aizdomu radošs. 


       Septītais pāris, kuriem dominē melnā jeb kolektīvā gaisotnes sajušanas ētika (Hamlets, Igo): arī tādi cilvēki, diemžēl mums apkārt staigā. Šī sieviete noteikti jāpažēlo. Viss var būt, ka viņa ir saslimusi, jeb viņai slimi bērniņi, iespējams, ka vīrs dzērājs. Varbūt viņai kaut ko varētu palīdzēt! Tādu cilvēku jāžēlo, liktenis nav viņai bijis labvēlīgs. Taisni šausmas, cik žēl! 


       Astotais pāris, kuriem dominē baltā jeb personīgo īpašību izvērtēšanas ētika (Draizers, Dostojevskis): šis objekts man nav patīkams. Pārdzīvoju nepatīkamu sajūtu, kamēr šī sieviete atradās telpā. Man viņas bija arī žēl. Iedomājos, ko darītu es, ja būtu nonācis tik tālu... Otrreiz šo sievieti negribētu redzēt, jo pasaulē nav absolūtisma, tajā dzīvo tik dažādi ļaudis, visiem tik un tā nepalīdzēsi. Un ir taču jāsadzīvo, tādēļ ieraugi tos, kuriem patiesi vari palīdzēt. Uz visu pārējo piever acis.

 

       Katrs cilvēks, jeb sociotips runāja savu patiesību, atklājot kā viņš redz un saskata šo pasauli. Tas izriet no viņa tipa (jeb no psihes modeļa).
Kas notiek ja šī „es” patiesība saskaras ar citu „es” patiesību? Labākajā gadījumā tā būs iespēja vienam otru saprast, sliktākajā- savu patiesību pierādot, veidosies skandāli strīdi, vai pat „karš”.


       Vieni uz visu raugās attālināti, nesaskatot ārējā izskatā ļaunumu un traģēdiju, citiem cilvēka vērtējums rodas no viņa ārējā izskata. Dažam tādos brīžos rodas līdzjūtība, bet cits nosoda viņa slinkumu un nevēlēšanos atrast darbu, lai spētu normāli dzīvot. Dažam pat prātā nenāk vērot ārējo izskatu, bet aprakstīt viņu matemātiskā izteiksmē.

 

       Socionika ir moderna un humanitāra zinātne, kura izskaidro un apraksta katra tipa uzvedību sabiedrībā. Ģeniāla ar to, ka spēj prognozēt jebkuru divi sociotipu attiecības nākotnē. Nav sliktu cilvēku, ir tikai lielāka vai mazāka nesaderība starp viņiem. Ikviena cilvēka elle ir cits – nesaderīgs cilvēks - tips.
Tādi mēs esam sešpadsmit, un katrs savādāks!