Politiķa vērtības ir viņa raksturā

 

 

Par otra cilvēka raksturu mēs ikdienā spriežam no vārdiem un uzvedības. Mūsdienās ļaudis vārdos iepin glaimīgus un tīkamus teicienus, uzvedību cenšas piegludināt etiķetes kursos, ļaujas stilistu pārvērtībām – neviens nevēlas izgāzties kā veca sēta. Taču, vai patiešām tas dara politiķus neatšifrējamus?

 

Cilvēki visos laikos vērojuši apkārtējo uzvedību, lielāka vai mazāka daļa uzvedības modeļu ir sistematizēta. Socionikas teorija ir pirmā, kas iedrošinājās prognozēt cilvēka attiecības ar apkārtējiem un sabiedrību kopumā.

Socionikā rakstura iezīmes ir klasificētas pēc viegli nosakāmiem kritērijiem, kas ļauj skatīties uz cilvēku individuāli, neietekmējoties no tādiem rādītājiem kā kultūra, reliģija, audzināšana, partejiskā piederība, jo tiem ir otršķirīga nozīme. Mūsdienās, globalizācijas laikmetā, cilvēki maina piederību sociālajām grupām labu attiecību vārdā. Dzirdam, ka deputāti no atšķirīgām frakcijām ik pa laikam sarokojas, skraida no viena politiska grupējuma pie otra, tādējādi attiecības attīstās. Taču, ja šī attiecību dinamika ir pozitīva, proti, cilvēks ievērojami mainījis savu ideoloģisko pārliecību, tā vienmēr ir saderīgu attiecību sekas.

 

Socionika ir mācība par 16 dažādiem sociotipiem, starp kuriem veidojas atšķirīga attiecību dinamika. Attiecības ir auglīgas vai neauglīgas, saderīgas vai nesaderīgas, dziļas vai paviršas. Lielākoties mēs katrs esam piedzīvojuši sajūtas, ka ar vienu cilvēku labāk nekontaktēties, bet ar citu dialogs veidojās necerēti labi. Tieši tas ir saderīgu attiecību rādītājs socionikā.

Socionikā pastāv liels skaits grupu, kas paredzētas dažādu uzdevumu risināšanai. Tomēr politiskajā kontekstā nozīmīgas ir tikai 4 grupas, jo tām ir savas nemainīgās vērtības, kas laika gaitā var tikai nostiprināties, bet ne apslāpt. Šīm 4 grupām - kvadrām – ir kopīgs mehānisms, kā tiek dalīta, pārvaldīta un nostiprināta sabiedrība. Tāpēc, piemēram, svaidīšanās ar apzīmētāju „demokrātisks” patiesībā ir liekulība, jo par īstiem demokrātiem sevi drīkst saukt tikai viena puse socionisko tipu.

 

Lai saprastu raksturu dažādību, ieskatīsimies divu raksturā pretēju politiķu socioniskajos portretos. Pirmā – Solvita Āboltiņa. Viņa pieder pie kvadras, kuras pamatvērtības ir vara, spēka, hierarhija, sistēma, likums, necaurlaužamība, entuziasms, romantika.

 

                                       Solv.jpg

Ja valdību pārņem politiķu elite, kas piederīga šai kvadrai, vara no rokām izlaista netiek. Tā var tikai nostiprināties, bet nekādā gadījumā mīkstināties vai atslābt. Šī kvadra savu teritoriju paplašina, bet nesašaurina, svešu apgabalu spēj padarīt par savu. Brīvības izpratne šīs kvadras pārstāvjos ir savdabīga – vispirms izcīna savu vietu, tad sāk centralizēti nostiprināt varu un ietekmi. Tāpēc šīs kvadras pārstāvju vēstījumos jēdziens „demokrātija” ir izbāzenis, kas nozīmē „kolektīvā garā brīvprātīgi apstiprināta varas forma”.

Smagākajos gadījumos šī kvadra veido diktatūru, kurā ideoloģiskie pretinieki mēdz noiet no skatuves brīvprātīgi, vai radīti apstākļi, lai tie noietu paši, bet reizēm arī pazust bez pēdām. Tomēr nedrīkstētu uzskatīt šo kvadru kā ļaunuma cēloni pasaulē! Tai ir sava vieta sabiedrības procesos, taču tikai vienā attīstības fāzē – kad valstij jāpārvar lielu katastrofu sekas. Citos gadījumos šīs kvadras darbība tikai bremzēs progresu sabiedrībā, jo indivīdu iniciēts sabiedrības progress viņu skatījumā ir pretrunā sabiedrības iniciētam progresam, kuram jāaptver visi indivīdi. Tādējādi, pēc šīs kvadras loģikas, ja indivīds īsteno iniciatīvas, ko sabiedrība nav akceptējusi, viņu drīkst apklusināt. Tādu scenāriju varam sagaidīt, ja Solvitai Āboltiņai tiks plašākas pilnvaras un būs spēcīga komanda visapkārt.

P.S. Pie šī tipa pieder arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

 

Otrais portrets – premjera amata kandidāts Māris Kučinskis. Viņš pieder pie kvadras, kuras pamatvērtības ir humānisms, dabas neaizskaramība, saudzīga resursu izmantošana, sociālā aizsardzība, izglītības un kultūras attīstība, materiālās un garīgās labklājības veicināšana. Šīs vērtības patiešām var izskanēt pievilcīgi, taču tās var nobriest tikai pilnvērtīgi sagatavotā augsnē. Proti, šīs kvadras vērtības var skaisti īstenoties, ja valsts ekonomiku pārstājusi mocīt parādu nasta un valsts struktūra ir nevainojami sakārtota. Pretējā gadījumā par skaistajām vērtībām būs jāmaksā divkārša vai pat trīskārša maksa, jo tās prasa lielus ieguldījumus, kuriem nav tūlītējas atdeves. Taču būtu neobjektīvi aprakstīt šo kvadru, neuzrādot citas ēnas puses.

                                     maris.jpg

Nonākot šai kvadrai varas virsotnēs, cilvēkam tiek stumtas aizvien augstākas latiņas. No viņa sagaidīs diplomus, sertifikātus un citus birokrātiskus papīrīšus, kas būs inteliģences apliecinājuma kritērijs. Tāpat otrs svarīgs rādītājs būs rekomendācijas, kas aptvers ne vien darba tirgu, bet arī īres tirgu un citus ekonomikas sektorus. Šai kvadrai demokrātija ir „varas forma”, kas „nodrošina vispārēju humānisma izplatību”. Varas elitē, ko veido šīs kvadras pārstāvji, neizpaudīsies rasisma un diktatūras iezīmes, tā var nodrošināt valsts iekšējo attīstību, taču neceriet, ka tā panāks sabiedrības attīstību ar varenu izrāvienu. Šīs kvadras pārstāvjiem fiziskā spēka rezerves pietiek savu interešu īstenošanai, bet viņu spēki sagurst, kad pienāk kārta cīnīties ar nenoteiktības apstākļiem – krīzēm, katastrofām, resursu izsīkumiem. Tad labā iecere var palikt atstāta novārtā uz nenoteiktu laika periodu vai pat pasludināta kā neaktuāla vai nelietderīga. Tāpēc ir labāk pieņemt patiesības par cilvēka raksturu nekā lolot cerības, ka labi un skaisti saukļi iezvana gaišu valsts nākotni.

P.S. Pie ši tipa pieder bijušais ASV prezidents Džordžš Bušs.

 

Par socioniku un kvadru lomu kultūrā vairāk vari uzzināt Veltas Līvijas Miķelsones grāmatā: "Atrodi sevi!"